Daudzvalodu saziņas atbalsts demences aprūpē

Cilvēki, kuri runā vairākās valodās, var sazināties citādi, kad demence ietekmē vārdu atrašanu vai saprašanu. Daži cilvēki sāk lietot valodu, ko apguvuši agrāk; citi — nē. Visnoderīgākais pirmais solis ir pajautāt, kura valoda šobrīd šķiet ērta, un tad sekot personas norādēm.

Alzheimer’s Society norāda, ka valodas izvēle var atšķirties, un iesaka lietot valodu, kurā persona parasti sazinās. Alzheimer’s Association arī min atgriešanos pie dzimtās valodas kā vienu no iespējamām saziņas izmaiņām. Šādas izmaiņas nenotiek ar visiem un nenorāda uz personas posmu.

Kuru valodu man vajadzētu lietot?

Pajautājiet personai, kuru valodu tā vēlas lietot šai sarunai. Izvēle var mainīties atkarībā no tēmas, vides vai diennakts laika. Ja persona pārslēdzas uz citu valodu, neuztveriet to kā pārbaudījumu un neuzstājiet, lai tā turpina valodā, kuru jūs saprotat.

Ja jūs pārvaldat personas izvēlēto valodu, izmantojiet pazīstamus vārdus un dodiet laiku atbildēt. Ja zināt tikai dažus vārdus, esiet atklāti un papildus izmantojiet žestus, priekšmetus vai attēlus. Alzheimer’s Society norādījumi par valodu atzīmē, ka valodas prasmes var atšķirties no dienas uz dienu, un tās var ietekmēt nogurums, sāpes vai slimība.

Kas var palīdzēt ikdienas sarunā?

Ņemiet vērā parastos saziņas ieteikumus un pievienojiet atbalstu, kas atbilst personas valodas vajadzībām:

• Izmantojiet pazīstamus vārdus un nosaukumus. Pajautājiet personai vai kādam uzticamam cilvēkam, kādus vārdus tā lieto ikdienas priekšmetiem, ģimenes locekļiem un ierastajām darbībām.
• Rādiet un vienlaikus sakiet. Norādiet uz krūzi, parādiet divas izvēles iespējas vai izmantojiet pazīstamu fotoattēlu vai priekšmetu. Žests var palīdzēt, ja īsto vārdu ir grūti atrast.
• Pagaidiet. Dodiet personai laiku ieklausīties un atbildēt. Nepabeidziet katru teikumu un neatkārtojiet jautājumu vairākās valodās vienlaikus.
• Runājiet par vienu lietu. Garš skaidrojums var būt sarežģīts jebkurā valodā. Izmantojiet īsu teikumu, pauzējiet un tad noskaidrojiet, vai persona vēlas dzirdēt vairāk.
• Pievērsiet uzmanību dzirdei un redzei. Brilles, dzirdes aparāti, labs apgaismojums un klusa vide var atvieglot valodas uztveri.

Ja persona labprātāk lasa, pajautājiet, vai svarīga rakstiska informācija ir pieejama tās valodā. Nepaļaujieties uz automātisku tulkojumu, ja runa ir par medicīnisku lēmumu, piekrišanu vai norādījumiem par zālēm; svarīgu informāciju vienmēr pārbaudiet kopā ar aprūpes sniedzēju.

Ko darīt, ja es nerunāju valodā, kuru persona dod priekšroku?

Pajautājiet, vai persona ikdienas sarunā vēlas pieaicināt uzticamu divvalodu draugu vai radinieku. Nepieņemiet, ka persona vēlas, lai kāds cits tulko; iespējams, tai ērtāk ir izmantot žestus, attēlus vai citu valodu, kuru abas puses saprot.

Ja paredzēta ārsta vizīte vai cita saruna, kurā nepieciešama precīza informācija, iepriekš sazinieties ar klīniku vai aprūpes dienestu. Pastāstiet par personas vēlamo valodu un noskaidrojiet, kāds tulkošanas atbalsts ir pieejams. U.S. Department of Health and Human Services skaidro, ka ģimenes locekļi un draugi ne vienmēr spēj precīzi pārtulkot svarīgu medicīnisku informāciju; dienests var izskaidrot savas iespējas un vietējās prasības. Persona var izvēlēties, vai tai pievienojas atbalsta persona, bet nepieciešamo valodas palīdzību nodrošina aprūpes sniedzējs.

Vizītes laikā uzrunājiet tieši personu un atvēliet laiku, lai tulks varētu izteikties. Pārliecinieties, ka persona saprot jautājumu un tai ir iespēja atbildēt saviem vārdiem. Ja jūs sniedzat atbalstu, pievienojiet kontekstu tikai tad, ja persona to vēlas.

Kad vajadzētu meklēt medicīnisku padomu?

Valodas grūtības var mainīties laika gaitā, taču pēkšņas izmaiņas ir atšķirīgas. NHS iesaka nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību, ja kāds pēkšņi kļūst apjukums. Nepieņemiet, ka pēkšņa saziņas spēju zudums ir tikai demences daļa. Ja persona pēkšņi kļūst apjukusi, jūtas ļoti slikti vai ir grūti pamodināma, sazinieties ar vietējiem neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestiem.

Ja izmaiņas notiek pakāpeniski, pierakstiet novēroto un jautājiet padomu personas ārstam. Atzīmējiet, kuru valodu persona lietoja, kas palīdzēja saziņā un vai persona bija nogurusi vai slima. Tas ir apraksts sarunai, nevis diagnoze. Mūsu ceļvedis par ārsta vizīti var palīdzēt sagatavot jautājumus.

Ko es varu pastāstīt citiem palīgiem?

Ar personas piekrišanu izveidojiet īsu pierakstu cilvēkiem, kurus persona vēlas iesaistīt. Tajā var būt norādīta valoda vai dialekts, kuru persona dod priekšroku sarunās un lasīšanā, pazīstami vārdi vai nosaukumi, kā arī tas, kas palīdz sekot sarunai. Pajautājiet, vai persona vēlas, lai vizītēs vai aprūpes jautājumos piedalās kāds konkrēts cilvēks. Neiekļaujiet privātu informāciju, kas nav nepieciešama atbalstam, un pastāstiet personai, kas šo pierakstu varēs redzēt. Valodas pieraksts var palīdzēt cilvēkiem ērtāk uzsākt sarunu; tas neaizstāj tulku sarežģītās veselības aprūpes sarunās.

Kā es varu atbalstīt personas izvēles?

Valoda ir daļa no tā, kā persona veido saikni ar citiem, taču tā nav viss, kas raksturo personu. Pajautājiet par tās ikdienas ieradumiem, interesēm, lasīšanas izvēlēm un cilvēkiem, kurus tā vēlas iesaistīt. Ja persona piekrīt, pierakstiet noderīgus vārdus vai frāzes citiem atbalsta sniedzējiem un paskaidrojiet, kā tos izmantot. Glabājiet pierakstus privāti un dalieties tikai ar to, ar ko persona ir piekritusi dalīties.

Neuzstājiet, lai persona trenējas, tulko citiem vai pierāda, ko tā saprot. Dažas sarunas var būt vieglākas vienā valodā, citas — citā. Personas labsajūta, privātums un izvēle ir svarīgāki par vienas valodas ievērošanu.

Mūsu saziņas ieteikumos ir aprakstīts, kā runāt vienkārši, uzklausīt un izmantot attēlus. Lai saņemtu palīdzību plānošanā pēc diagnozes, skatiet pirmos soļus pēc demences diagnozes.