Pēc demences diagnozes: no kā sākt

Demences diagnoze var radīt jautājumus par veselību, ikdienu, atbalstu un nākotni. Cilvēki reaģē dažādi: daži vēlas laiku, lai pieņemtu ziņas, bet citi vēlas sākt plānot. Nav vienas pareizas reakcijas un vienota laika grafika. Sāciet ar to, kas cilvēkam tagad ir svarīgi, un atgriezieties pie citiem jautājumiem, kad viņš būs gatavs.

Alcheimera asociācijas ceļvedis par dzīvi pēc diagnozes virza cilvēkus uz turpmāko veselības aprūpi, vietējo atbalstu un nākotnes plānošanu. Dementia Australia ieteikumi par to, kā tikt galā ar diagnozi uzsver, ka cilvēki reaģē atšķirīgi un var meklēt atbalstu, kad to vēlas. Šī lapa ir sākumpunkts, nevis personisks medicīnisks, juridisks vai finanšu plāns.

Kas ir viens noderīgs pirmais solis?

Izvēlieties vienu jautājumu, kas šonedēļ padarītu dzīvi vieglāku. Tas var būt jautājums, kas koordinēs cilvēka turpmāko aprūpi, kur iegūt uzticamu informāciju par viņa diagnozi vai kuru cilvēku viņš uzticas un ar ko var parunāt. Cilvēks var vēlēties pats vadīt procesu, lūgt kādam palīdzēt vai pagaidīt ar lēmumu.

Nākamajai vizītei kopā pierakstiet dažus jautājumus, ja cilvēks to vēlas. Varat jautāt, ko nozīmē diagnoze, kas vēl nav skaidrs, kad nepieciešama turpmākā pārbaude un ar ko sazināties, ja rodas jauns satraukums. Lūdziet ārstam paskaidrot jebkuru terminu vai ieteikumu, kas nav skaidrs. Mūsu ceļvedis par ārsta vizīti satur īsu sagatavošanās sarakstu.

Cilvēkam nav jāiemācās viss par demenci uzreiz. Izvēlieties uzticamu informāciju par saņemto diagnozi un pierakstiet jautājumus, kas radīsies vēlāk. Esiet piesardzīgi ar solījumiem, izārstēšanas apgalvojumiem un padomiem, kas visiem liek sekot vienam un tam pašam ārstēšanas vai plāna veidam.

Kur atrast atbalstu?

Jautājiet cilvēkam, kāds atbalsts palīdzētu un kurus cilvēkus viņš vēlas iesaistīt. Uzticams draugs vai ģimenes loceklis var būt labs pirmais sarunu partneris. Daži cilvēki dod priekšroku atbalsta grupai, psihologam, vietējai demences organizācijai vai sarunai ar savu aprūpes komandu. Pareizā izvēle atkarīga no cilvēka un no tā, kas ir pieejams tuvumā.

Atbalsts ir paredzēts gan cilvēkam ar diagnozi, gan ģimenei un draugiem. Aprūpētājam var būt vajadzīgs atelpas brīdis vai palīdzība ikdienas darbos; cilvēks var vēlēties informāciju vai iespēju satikt citus cilvēkus, kas dzīvo ar demenci. Šīs vajadzības var atšķirties. Pirms grupas izvēles, tikšanās pieteikšanas vai personīgas informācijas dalīšanas jautājiet cilvēkam.

Mūsu ceļvedis par aprūpētāja pašaprūpi satur idejas, kā lūgt citus dalīties atbalstā. Ja cilvēkam dienas laikā vajadzīga papildu palīdzība, ceļveži par dienas aprūpes programmām un aprūpi mājās izskaidro jautājumus, ko uzdot vietējiem pakalpojumiem.

Kā cilvēks var palikt līdzdalīgs lēmumos?

Pati diagnoze neizsaka, ko cilvēks var izlemt vai kā viņš vēlas piedalīties. Jautājiet cilvēkam tieši. Dodiet viņam laiku, izskaidrojiet izvēli vienkāršā valodā un jautājiet, kāds atbalsts padarītu sarunu vieglāku. Dažas izvēles var būt vieglāk apspriest klusā vidē vai vairākās sarunās.

Ja cilvēks vēlas plānot nākotnes veselības aprūpi, finanses vai dzīvesvietu, sāciet ar to, kas viņam ir svarīgs un kam viņš uzticas. Dementia Australia plānošanas ceļvedis iesaka apspriest vēlmes ar uzticamiem cilvēkiem un attiecīgiem speciālistiem. Juridiskie dokumenti un lēmumu pieņemšanas noteikumi atšķiras atkarībā no vietas, tāpēc pirms paļaušanās uz vispārīgu ceļvedi jautājiet kvalificētam vietējam speciālistam. Ikdienas rēķinu jautājumos un krāpšanas bažās skatiet mūsu ceļvedi par naudas pārvaldību ar demenci.

Ko var jautāt pirmajā sarunā par nākotnes aprūpi?

Jautājiet, vai cilvēks vēlas runāt tagad, un tad pieskarieties vienai tēmai vienlaikus. Alcheimera asociācija iesaka vairākas mazas sarunas, vienkāršu valodu un cilvēka vēlmju, uzskatu un vērtību uzklausīšanu. Alcheimera biedrība norāda, ka cilvēki atšķirīgi jūtas gatavi domāt uz priekšu. Ir pilnīgi normāli apstāties un atgriezties citā dienā.

Ja cilvēks vēlas atbalstošus jautājumus, var izmantot kādu no šiem:

• „Kuras dienas daļas tu visvairāk gribētu saglabāt?”
• „Ko tu vēlētos iekļaut, kad runājam par nākotnes aprūpi?”
• „Kas palīdz tev justies ērti un cienīti, kad vajag palīdzību?”
• „Vai ir kaut kas, ko tavai aprūpes komandai vajadzētu zināt par to, kas tev ir svarīgs?”
• „Vai vēlies, lai pierakstu to, ko tu teici, un pasaku, kam tas jāredz?”

Uzklausiet, neprasot lēmumu uzreiz. Nacionālais novecošanas institūts apraksta jēgpilnas sarunas par vērtībām un vēlmēm kā būtiskas aprūpes plānošanai iepriekš. Ja cilvēks piekrīt, pierakstiet viņa vārdus, datumu un to, kas bija klāt. Pirms piezīmes dalīšanās jautājiet atļauju. Šīs piezīmes var palīdzēt vēlākajās sarunās, bet tās nav juridiski dokumenti vai medicīniski rīkojumi.

Neveidojiet pieņēmumus tikai no diagnozes vai vienas sarunas. Cilvēka vēlmes var mainīties, un viņš var lūgt apturēt sarunu vai atgriezties pie tēmas vēlāk. Iesaistiet viņu lēmumos, kas ietekmē viņa dzīvi, tik daudz, cik viņš vēlas.

Kam vajadzētu zināt par diagnozi?

Cilvēks izlemj, vai, kad un kā par to stāstīt citiem, izņemot gadījumus, kad konkrētu drošības vai juridisku situāciju nepieciešams risināt ar profesionāļa palīdzību. Jautājiet, ar ko viņš vēlas runāt un ko viņš vēlas, lai šie cilvēki zina. Viņš var izvēlēties vispirms vienu uzticamu cilvēku vai nevēlēties plaši dalīties.

Ja cilvēks vēlas palīdzību sarunā, jautājiet, ko viņš vēlas, lai jūs sakāt, un vai viņš vēlas būt klāt. Dalieties tikai ar informāciju, ko viņš ir piekritis atklāt. Mūsu sarunu padomu ceļvedis aptver cieņpilnas sarunas ar ģimeni un citiem.

Kā ikdiena var turpināties, kamēr mēs pielāgojamies?

Saglabājiet rutīnas un aktivitātes, kas cilvēkam joprojām ir ērtas. Diagnoze nenozīmē, ka jāpārtrauc katra vaļasprieks, izbraukums vai mājas loma. Ja kaut kas kļūst grūtāks, jautājiet cilvēkam, ko viņš vēlas mainīt. Īsāka vizīte, pazīstama mūzika, palīdzība vienā solī vai cits dienas laiks var viņam šķist labāks.

Cilvēkam var būt vajadzīga telpa, lai pārdzīvotu ziņas, nerunājot par plāniem. Turpiniet pārbaudīt, kā viņam klājas, bet nepārvērtiet katru sarunu aprūpes sanāksmē. Ir pieļaujams atlikt plānošanu un vienkārši pavadīt laiku kopā parastā veidā.

Kad jāvēršas pie profesionāļa?

Jautājiet cilvēka ārstam par jautājumiem, kas saistīti ar viņa diagnozi, veselību, zālēm vai simptomiem. Juridiskos un finanšu lēmumos runājiet ar kvalificētiem speciālistiem, kas pārzina noteikumus viņa dzīvesvietā. Vispārīga tīmekļa vietne nevar pateikt, kura ārstēšana, dokuments vai pakalpojums ir piemērots konkrētam cilvēkam.

Pēkšņa apjukums vai cita strauja veselības izmaiņa prasa steidzamu medicīnisku palīdzību. NHS ceļvedis par pēkšņu apjukumu norāda nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību. Izmantojiet vietējo ārkārtas vai steidzamās palīdzības sistēmu, kur cilvēks dzīvo; neuzskatiet pēkšņas izmaiņas par parastu viņa stāvokļa daļu.

Ja plānošana šķiet pārāk liela, izvēlieties vienu uzticamu cilvēku vai pakalpojumu, kas palīdzēs sadalīt jautājumus steidzamos un vēlākos. Cilvēks var noteikt tempu un izlemt, ar ko vēlas saņemt palīdzību. Diagnoze ir svarīga informācija, bet tā nedefinē cilvēka intereses, attiecības vai ikdienu.