Atbalsts cilvēkam ar demenci, kurš ir LGBTQ+

LGBTQ+ cilvēka identitāte ir tikai viena daļa no tā, kas viņš ir. Pajautājiet, kas viņam ir svarīgi, lietojiet vārdus, kurus viņš izvēlas, un ļaujiet viņam pašam izlemt, kurš drīkst zināt personīgu informāciju. Neizdariet pieņēmumus par cilvēka identitāti, partneri, ģimenes atbalstu vai privātuma vēlmēm pēc izskata, veciem ierakstiem vai tā, kurš viņu apciemo.

Alzheimer’s Society ceļvedis par atbalstu LGBTQ+ cilvēkam ar demenci iesaka jautāt par cilvēka vēlmēm un izvairīties no pieņēmumiem par attiecībām. Alzheimer’s Association LGBTQ+ demences resursi arī apraksta bažas par stigmu un atbalstošas aprūpes atrašanu. Cilvēki ir atšķirīgi; izmantojiet šīs idejas kā sarunas ierosmi, nevis kā sarakstu, kas kādu definē.

Kā pajautāt par vārdu, vietniekvārdiem un privātumu?

Izvēlieties privātu un nesteidzīgu brīdi. Varat jautāt: „Kādu vārdu un vietniekvārdus jūs vēlētos, lai mēs lietojam?” vai „Vai ir kas tāds par jūsu identitāti vai attiecībām, ko būtu svarīgi zināt cilvēkiem, kas jūs atbalsta?” Cilvēks var atbildēt daļēji, atteikties vai atgriezties pie šīs tēmas vēlāk. Nav jāuzdod personīgi jautājumi, kas nav saistīti ar viņa aprūpi.

Pajautājiet, kurš ko drīkst zināt. Kāds var vēlēties, lai darbinieki atzītu viņa partneri, bet nevēlēties, lai plašākai ģimenei stāstītu par viņa seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti. Cilvēks var arī dot priekšroku atšķirīgiem vārdiem dažādās situācijās. Neizpaudiet informāciju par identitāti radiniekiem, apmeklētājiem vai darbiniekiem tikai tāpēc, ka jums tā ir zināma.

Ja cilvēks vēlas, lai viņa vēlme tiktu ierakstīta, pajautājiet, ko tieši rakstīt un kurš to drīkst redzēt. Noskaidrojiet, kā pakalpojuma sniedzējs rīkojas, ja vārds atšķiras no citiem ierakstiem, tostarp vai darbinieki sarunā var lietot cilvēka izvēlēto vārdu. Paturiet prātā cilvēka privātumu; ne katram, kas palīdz aprūpē, ir jāzina visas detaļas.

Vēlmes var mainīties. Pajautājiet vēlreiz, kad cilvēks var izteikt savu izvēli, īpaši pirms pārcelšanās vai jaunas aprūpes kārtības uzsākšanas. Ja nav skaidrs, ko viņš vēlas izpaust, neizdariet pieņēmumus. Ievērojiet jebkuru skaidri izteiktu iepriekšējo vēlmi un jautājiet padomu kvalificētam vietējam speciālistam par aprūpes lēmumu pieņemšanas tiesībām vai informācijas izpaušanas noteikumiem.

Kurš būtu jāiesaista aprūpes sarunās?

Pajautājiet cilvēkam, kam viņš uzticas un ko vēlas iesaistīt. Viņa atbalsta tīkls var ietvert laulāto, partneri, tuvu draugu, radinieku vai „izvēlēto ģimeni” — cilvēkus, kas viņu atbalsta kā ģimene, pat ja viņi nav radniecīgi saistīti. Daži cilvēki paļaujas uz savu dzimtas ģimeni, citi — nē. Ļaujiet cilvēkam aprakstīt savas attiecības saviem vārdiem.

Uzdodiet praktiskus jautājumus: kurš drīkst apciemot? Kam darbiniekiem jāpiezvana, ja plāni mainās? Kurš drīkst saņemt jaunāko informāciju? Ja pakalpojuma sniedzējs pieprasa atļauju vai dokumentus pirms informācijas sniegšanas, noskaidrojiet, kas ir nepieciešams, un izskaidrojiet cilvēkam iespējas. Tas, ka kāds ir partneris vai izvēlēts atbalsta cilvēks, automātiski nenozīmē juridiskas tiesības pieņemt lēmumus; noteikumi dažādās vietās atšķiras.

Lietojiet attiecību apzīmējumu, kuru cilvēks izvēlas. Aprūpes darbinieks, kurš sauc partneri par „draugu” vai „radinieku”, lai gan cilvēks vēlas, lai viņu atzītu kā partneri, var radīt satraukumu. Īsa, ar atļauju balstīta piezīme var palīdzēt darbiniekiem saprast, kā iepazīstināt ar cilvēkiem un kādu informāciju drīkst izpaust.

Ko var pajautāt aprūpes sniedzējam?

Salīdzinot aprūpes namus, atbalstu mājās vai dienas aprūpes pakalpojumus, pajautājiet cilvēkam, kādus jautājumus viņš vēlas uzdot un vai vēlas, lai jūs būtu klāt. SAGE ceļvedis par atbalstošiem pakalpojumiem norāda, ka personīgas informācijas dalīšanās ar pakalpojuma sniedzēju var šķist neaizsargāta. Lūdziet pakalpojuma sniedzējam vienkāršiem vārdiem izskaidrot savu pašreizējo praksi.

• Kā jūs fiksējat izvēlēto vārdu un vietniekvārdus? Kurš darbinieks šo informāciju var redzēt?
• Kā cilvēks var izvēlēties, kurš drīkst apciemot, un pavadīt privātu laiku kopā ar partneri vai citu atbalsta cilvēku?
• Kā jūs uzzināt un ievērojat cilvēka vēlmes par istabu sadali, apģērbu un personīgo aprūpi?
• Kādu apmācību darbinieki saņem par vecākiem LGBTQ+ pieaugušajiem un demenci?
• Kā iemītnieks vai atbalsta persona var izteikt bažas par privātumu vai necienīgu attieksmi, un kas notiek tālāk?

SAGE un Human Rights Campaign Foundation ceļvedis par iekļaujošu ilgtermiņa aprūpi iesaka pārbaudīt rakstiskās politikas par apmeklējumiem, istabu sadali un darbinieku praksi. Tas tika publicēts 2021. gadā; izmantojiet to jautājumu uzdošanai, nevis kā apgalvojumu par spēkā esošajiem vietējiem tiesību aktiem. Politikas un pakalpojumi dažādās vietās atšķiras.

Logotips, buklets vai viena mierinoša atbilde nevar garantēt, kāda būs ikdienas aprūpe. Ja cilvēks vēlas apmeklēt vietu, vērojiet, kā darbinieki viņu uzrunā un kā reaģē uz viņa partneri vai izvēlētajiem atbalsta cilvēkiem. Ja tas palīdzētu cilvēkam justies droši, lūdziet iespēju privāti parunāt ar darbinieku.

Kā atbalstīt cilvēku kopumā?

Pajautājiet par cilvēka ikdienas interesēm, ieradumiem, valodu, kultūru, ticību, draugiem un kopienu. Viņa identitāte var būt svarīga sarunām, vai arī viņš var vēlēties pavadīt laiku, runājot par citām dzīves daļām. Nepārvērtiet katru tikšanos sarunā par identitāti un nepieņemiet, ka visiem LGBTQ+ cilvēkiem ir bijusi vienāda pieredze.

Daži cilvēki ir saskārušies ar noraidījumu vai diskrimināciju un var justies piesardzīgi attiecībā uz pakalpojumiem. Citi to var neuztvert kā bažu. Klausieties, neprasot cilvēkam neko skaidrot vai pierādīt. Ja atmiņa, fotogrāfija vai stāsts par pagātni ir satraucošs, pajautājiet, vai viņš vēlas pārtraukt vai pāriet uz citu tēmu.

Ja esat partneris, draugs vai ģimenes loceklis, arī jūsu atbalsts ir svarīgs. Pajautājiet cilvēkam, kā viņš vēlas, lai jūs iesaistītos, un meklējiet vietēju demences vai LGBTQ+ vecumdienu organizāciju, ja jums nepieciešams padoms. Alzheimer’s Association resursu lapa piedāvā saites uz kopienas un aprūpētāju resursiem; pieejamība ir atkarīga no dzīvesvietas.

Plašākam sarakstam, salīdzinot aprūpes namus, skatiet kā izvēlēties aprūpes namu demences gadījumā. Palīdzību plānošanā pēc diagnozes skatiet pirmie soļi pēc demences diagnozes.