Kad cilvēks ar demenci atsakās vai kļūst neapmierināts ar aktivitāti

Jūs sagatavojat visu, piedāvājat spēli vai pastaigu un dzirdat „Nē”. Vai aktivitāte sākas labi un beidzas ar atgrūstu planšeti un asu vārdu. Tas ir vilsinoši un ļoti bieži. Atteikums un neapmierinātība parasti ir ziņojums, nevis stūrgalvība. Izdomājot, ko šis ziņojums nozīmē, bieži redzat, ko izmēģināt tālāk.

Kāpēc cilvēks ar demenci atsakās no aktivitātēm?

Parasti ir iemesls, pat ja cilvēks to nevar izteikt vārdos. Alzheimer’s Association norāda, ka pretestība var nozīmēt, ka cilvēks nevar veikt uzdevumu vai baidās to mēģināt. Biežākie cēloņi:

• Šķiet pārāk grūti. Aktivitāte tagad prasa prasmes, ko demence ir apgrūtinājusi, un neveiksme citu cilvēku priekšā ir apkaunojoša.
• Šķiet bērnišķīgi. Pieaugušie pamana multfilmu stila attēlus, bērnišķīgu balsi un aktivitātes, kas šķiet domātas bērniem.
• Nogurums. Daudziem vēlāk dienā ir mazāk enerģijas. Skatiet mierīgās aktivitātes vēlā pēcpusdienā.
• Fiziskais diskomforts. National Institute on Aging (NIA) min sāpes, miega trūkumu, grūtības redzēt vai dzirdēt, aizcietējumu, izsalkumu, slāpes un jaunu zāļu blakusparādības kā iespējamus stresa cēloņus.
• Pārāk daudz notiek. Skaļš televizors, vairākas sarunas vai pārpildīta istaba var būt pārslogojoša.
• Spiešana. NIA kā uzbudinājuma cēloni min to, ka cilvēku spiež darīt to, ko Alcheimera slimība ir padarījusi ļoti grūtu, vai atcerēties notikumus vai cilvēkus.
• Zems garastāvoklis. Interešu zaudēšana var liecināt par depresiju, par ko vērts runāt ar ārstu.
• Viņi vienkārši negrib. Pieaugušajiem ir tiesības teikt nē.

Ko mēģināt, kad viņi saka nē?

Mierīgi pieņemiet nē, tad kaut ko mainiet: laiku, aktivitāti, grūtības pakāpi vai to, kā jautājat.

1. Pagaidām atlaidiet. „Tas ir labi. Varbūt vēlāk.” Tad pārejiet uz kaut ko citu bez nopūtas.
2. Mēģiniet vēlāk. Alzheimer’s Association iesaka mēģināt vēlreiz vēlāk vai citā dienas laikā.
3. Padariet mazāku. Viena spēles kārta, nevis viss spēles komplekts. Viens dvielis, nevis viss veļas grozs. Mazāk attēlu, mazāk izvēļu, attēli paliek redzami.
4. Piedāvājiet divas iespējas. „Vai vēlaties apskatīt putnu attēlus vai klausīties mūziku?” Izvēle atdod sajūtu, ka cilvēks pats vada.
5. Lūdziet palīdzību, nevis sniegumu. „Vai varat man palīdzēt to sakārtot?” vai „Kura krāsa, jūsuprāt, izskatās labākā?” Būt vajadzīgam ir pavisam kas cits nekā tikt pārbaudītam.
6. Sāciet pats. Sāciet aktivitāti blakus viņam, neprasot. Daudzi pievienojas, kad kaut kas jau notiek, un, ja nepievienojas, jūs joprojām esat pavadījis laiku kopā.
7. Pārslēdzieties uz kaut ko fizisku vai nomierinošu. Īsa pastaiga, mūzika, uzkoda, veļas salocīšana vai kopīga mierīgās elpošanas pauze. NIA iesaka novirzīt uzmanību uz mūziku, grāmatu vai pastaigu.
8. Ļaujiet darīt pa savam. Ja viņš vēlas spēlēt citādi nekā noteikumi, piekrītiet. Alzheimer’s Association iesaka būt elastīgam.

Ko teikt, kad viņi kļūst neapmierināti?

Palēniniet tempu, pazeminiet balsi un nomierinieties. Alzheimer’s Association norādījumi par uzbudinājumu iesaka atkāpties un lūgt atļauju, izmantot mierīgus, pozitīvus apgalvojumus un piedāvāt izvēli starp divām iespējām. Frāzes šajā garā:

• „Atvainojiet, šī ir kaitinoša. Apstāsimies.”
• „Jums iet labi. Es esmu tepat.”
• „Vai jums ir laiks man palīdzēt ar kaut ko citu?”
• „Vai dzersim tēju?”

Pēc tam beidziet aktivitāti bez liela notikuma. Mūsu saziņas padomi sniedz vairāk par to, ko teikt.

No kā izvairīties?

Daži dabiski reaģējumi var lietas pasliktināt.

• Strīdēties vai spiest. „Nu, vēl vienu” vai „Tev tas patīk” reti palīdz.
• Pārbaudīt vai labot. „Tu zini, kas tas ir” vai „Nē, tas ir nepareizi” rada spiedienu.
• Uztvert personiski. NIA atgādina aprūpētājiem, ka šīs izmaiņas izraisa slimība, nevis cilvēks.
• Spiest vai steigties. Alzheimer’s Association iesaka nepaaugstināt balsi, neizrādīt satraukumu, nespiest kaktā, neierobežot, nekritizēt, neignorēt un nestrīdēties ar cilvēku, kā arī izvairīties no straujām kustībām ārpus viņa redzeslauka.
• Izmantot vainu. „Es visu šo sagatavoju tev” liek abiem justies sliktāk.
• Iezīmēt. „Stūrgalvīgs” vai „grūts” paslēpj īsto iemeslu un padara risinājumu grūtāku.

Kā noskaidrot, kas slēpjas aiz atkārtotiem atteikumiem?

Pierakstiet vienkāršu piezīmi nedēļu vai divas. NIA norāda, ka uzvedības izmaiņu uzskaite var palīdzēt aprūpētājiem un veselības aprūpes speciālistiem pamanīt modeli un noskaidrot cēloni.

Pierakstiet:

• dienas laiku;
• ko piedāvājāt un kā jautājāt;
• kas notika apkārt (troksnis, apmeklētāji, televizors);
• kā viņš gulēja, ēda un dzēra un kad pēdējo reizi lietoja tualeti;
• jaunas zāles vai nesenu slimību.

Modeļi bieži parādās ātri: atteikumi, kas notiek tikai pēc plkst. 4 pēcpusdienā, tikai ar noteiktu spēli vai tikai tad, kad ieslēgts televizors. Family Caregiver Alliance ceļvedis par demences uzvedību to saka vienkārši: mēs nevaram mainīt cilvēku, bet varam mainīt savu uzvedību un vidi.

Kad vērsties pie ārsta par atteikumu vai neapmierinātību?

Runājiet ar ārstu, kad uzvedība mainās pēkšņi, strauji vai kopā ar slimības pazīmēm. NIA norāda, ka pēkšņas vai strauji mainīgas uzvedības izmaiņas, īpaši, ja cilvēkam ir bijusi infekcija vai nesenas zāļu izmaiņas, nekavējoties jānodod ārsta uzmanībai.

Sazinieties ar ārstu nekavējoties, ja pamanāt:

• pēkšņu apjukumu vai lielas izmaiņas stundu vai dienu laikā;
• sāpju pazīmes, piemēram, sarauties, sargāt kādu ķermeņa daļu vai jaunas grūtības kustēties;
• drudzi vai citas infekcijas pazīmes;
• jaunas vai mainītas zāles, kam seko uzvedības izmaiņas;
• gandrīz visu interešu zaudēšanu, asaras vai atsvešināšanos, kas ilgst vairāk nekā pāris nedēļas;
• atteikšanos no ēdiena vai dzēriena.

Alzheimer’s Association iesaka rūpīgu medicīnisku pārbaudi ikvienam ar uzvedības simptomiem, īpaši, ja tie parādās pēkšņi. Family Caregiver Alliance arī iesaka vispirms pārbaudīties pie ārsta, jo uzvedības problēmām var būt medicīnisks cēlonis. Nesāciet, neapturiet un nemainiet nekādas zāles bez konsultācijas ar ārstu vai farmaceitu.

Ja kāds ir apdraudēts vai ir medicīniskas ārkārtas pazīmes, zvaniet vietējiem ārkārtas dienestiem. NIA iesaka pastāstīt dispečeram, ka cilvēkam ir demence. Tūlītējiem drošības soļiem, kad dusmas kļūst fiziskas, skatiet mūsu ceļvedi par dusmām un agresiju demencē.

Vai ir labi, ja nedarām neko?

Jā. Dažas dienas labākā aktivitāte ir nekāda aktivitāte: kopā sēdēšana, roku turēšana, iecienīta skaņuplates klausīšanās vai putnu vērošana pa logu. Tas nav neveiksme. Mūsu ceļvedis par kopīgu spēlēšanu izskaidro, kāpēc agrīna apstāšanās vai nekad nesākšana var būt pareizs lēmums.