Vakara nemiers: mierīgas aktivitātes pēcpusdienā cilvēkiem ar demenci

Daudzas ģimenes pamana vienu un to pašu: no rīta viss parasti ir samērā mierīgi, bet, pēcpusdienai ritot, cilvēks ar demenci kļūst nemierīgs, satraukts, apjucis vai viegli aizkaitināms. Viņš var staigāt bez mērķa, jautāt, vai var „doties mājās”, pat ja jau atrodas mājās, vai viegli sadusmoties. To bieži sauc par sundowning jeb vakara nemieru.

Vienota risinājuma nav, taču izmaiņas dienas ritmā, telpā un aktivitāšu veidā var padarīt vēlās pēcpusdienas mierīgākas. Šī lapa apkopo praktiskas, nemedicīniskas idejas no National Institute on Aging un Alzheimer’s Association. Tā nav medicīniska konsultācija. Ja simptomi ir jauni, pēkšņi vai pasliktinās, runājiet ar cilvēka ārstu.

Kas ir sundowning?

Sundowning ir nemiers, uzbudinājums, aizkaitinājums vai apjukums, kas sākas vai pastiprinās, kad dienas gaisma izbeidzas, vēlā pēcpusdienā vai agrā vakarā. National Institute on Aging (NIA) norāda, ka pārmērīgs nogurums var pastiprināt vēlās dienas nemieru.

Kas var pastiprināt vēlās dienas nemieru?

Vairāki faktori var darboties kopā. Alzheimer’s Association min tādus faktorus kā:

• nogurums pēc veselas dienas;
• jauna vai neskaidra apkārtne;
• „iekšējais bioloģiskais pulkstenis”, kas nav sinhronā, tāpēc cilvēks dienā ir miegains, bet naktī nomodā;
• vāja gaisma un ēnas, kas var radīt apjukumu;
• stresa vai neapmierinātības uztveršana no apkārtējiem cilvēkiem;
• mazāka miega vajadzība, kas vecākiem cilvēkiem ir ierasta.

NIA papildus min vispārīgākus uzbudinājuma cēloņus, tostarp sāpes, depresiju vai stresu, nepietiekamu atpūtu, aizcietējumus, pārāk lielu troksni vai daudz cilvēku, kā arī dažas zāles vai zāļu mijiedarbību.

Kā plānot dienu, lai vakari būtu mierīgāki?

Prasīgas lietas pārceliet uz agrāku dienas laiku un vēlo pēcpusdienu saglabājiet maigu un paredzamu. Gan NIA, gan Alzheimer’s Association iesaka regulāru ritmu. Paraugs dienai, ko var pielāgot savai situācijai:

Daži konkrēti punkti no avotiem:

• Dienasgaisma. NIA iesaka katru dienu nodrošināt laiku ārā vai pie loga saulē.
• Ikdienas kustība, bet ne pārāk daudz. NIA norāda, ka jācenšas katru dienu būt fiziski aktīvam, bet neplānot pārāk daudz nodarbību.
• Dzērieni vēlā dienā. NIA iesaka vēlā dienā nelietot alkoholu un dzērienus ar kofeīnu, piemēram, kafiju vai kolu. Alzheimer’s Association min arī nikotīnu.
• Snaudieni. NIA iesaka neļaut ilgi snaust un snaudēt vēlā dienā. Alzheimer’s Association iesaka ierobežot dienas snaudienus, ja problēmas rada nakts miegs.

Vairāk par stabilas dienas veidošanu lasiet ikdienas ritma aktivitātēs.

Kā padarīt mājas mierīgākas vēlā pēcpusdienā?

Samaziniet troksni, pievienojiet gaismu un turiet tuvu pazīstamas lietas.

• Spilgta, vienmērīga apgaismojuma. Alzheimer’s Association iesaka vakarā mājas labi apgaismot. Apgaismojiet telpu, pirms parādās ēnas.
• Mazāk trokšņa. Izslēdziet vai pieklusiniet televizoru un radio, un šajā laikā ierobežojiet viesus vai traucējošus mājas darbus. Alzheimer’s Association iesaka samazināt vakara stimulus, piemēram, televizoru, darbus un skaļu mūziku.
• Pazīstamas lietas, kas nomierina. NIA iesaka nomierinošu mūziku un mīļotu priekšmetu un fotogrāfiju novietošanu mājās.
• Komforta pārbaude. Alzheimer’s Association iesaka pārbaudīt, vai nav sāpju, bada, slāpju, aizcietējuma, pilnas urīnpūšļa, noguruma, infekcijas vai ādas kairinājuma, un uzturēt istabā komfortablu temperatūru.
• Jūsu pašu garastāvoklis. Cilvēki uztver stresu. NIA iesaka palēnināt tempu un mēģināt atslābināties, ja jūsu pašu rūpes var pastiprināt spriedzi.

Kādas mierīgas aktivitātes var veikt vēlā pēcpusdienā?

Izvēlieties aktivitātes, kas ir pazīstamas, nesteidzīgas un viegli pārtraucamas. Alzheimer’s Association iesaka nomierinošas aktivitātes, piemēram, mierīgu mūziku, fotogrāfijas vai iecienītu filmu, kā arī kopīgu pastaigu, lai mazinātu nemieru. NIA iesaka uzkodu vai dzērienu, iecienītu televīzijas pārraidi, mūziku, pastaigu, lasīšanu vai vienkāršu mājas darbu, piemēram, veļas salocīšanu.

Idejas, ko var izmēģināt:

1. Salociet veļu kopā. NIA iesaka šādu vienkāršu mājas darbu. Dvieļus ir viegli turēt rokās, un uzdevumam ir skaidrs noslēgums.
2. Ieslēdziet iecienītu mūziku. Pazīstamas dziesmas no jaunības gadiem, zemā skaļumā. Līdzdziedāšana arī ir labi. Vairāk ideju lasiet mūzikas aktivitātēs.
3. Skatieties fotogrāfijas. Fotoalbums vai dažas ģimenes bildes spēlē Fotopāri, ar redzamām bildēm, var radīt klusu sarunu.
4. Īsa pastaiga. Pa dārzu, apkārt kvartālam vai pa koridoru, pirms kļūst tumšs.
5. Kopīga uzkoda un dzēriens. Kaut kas vienkāršs, silts un bez kofeīna, pie galda kopā.
6. Maiga saskaņošana. Attēlu pāri ar četrām kārtīm un redzamām bildēm ir viegli sākt un viegli pārtraukt.
7. Krāsošana. Krāsošana ekrānā vai uz izdrukāta lapas, bez mērķa to pabeigt.
8. Skatīšanās un saruna. Sarunu kartītes piedāvā attēlu un atvērtu jautājumu. Pietiek vienkārši paskatīties.
9. Elpošanas pauze. Mierīgā elpošana ir lēna, klusa pauze, ko jūs paši sākat un beidzat.
10. Rokdarbi. Pogu vai zeķu kārtošana, mīkstas segas nogludināšana vai pazīstama priekšmeta turēšana. Skatiet sensorās aktivitātes.

Vēlā dienā izvairieties no jaunām spēlēm, steidzīgiem izbraukumiem un visa, kas prasa daudz atmiņas vai koncentrēšanās. Atstājiet to no rīta.

Ko darīt, kad sākas nemiers?

Saglabājiet mieru, mierinieties un maigi novirziet uzmanību. NIA iesaka runāt mierīgi, uzklausīt cilvēka bažas, nestrīdēties, pārliecināt, ka viņš ir drošībā, un, ja tas palīdz, lietot maigu pieskārienu. Pēc tam pamēģiniet novērst uzmanību: uzkoda, dzēriens, mūzika vai pastaiga.

Alzheimer’s Association iesaka tādas frāzes kā „Šeit jūs esat drošībā” un „Man žēl, ka jūs esat nelaimīgs”, kā arī pievienot gaismu, palēnināt tempu un ierobežot stimulus. Nespiediet cilvēku stūrī, neturiet viņu un nestrīdieties ar viņu.

Ja cilvēks kļūst agresīvs, NIA iesaka turēties drošā attālumā, līdz uzvedība beidzas. Ārkārtas gadījumā zvaniet vietējiem ārkārtas dienestiem un paskaidrojiet, ka cilvēkam ir demence. Mūsu ceļvedis par reakciju uz dusmām un agresiju apraksta tūlītējo drošību un to, ko darīt pēc tam.

Mūsu ceļveži par saziņu un ko darīt, kad viņi saka nē sniedz vairāk par nomierinošiem vārdiem.

Kā noskaidrot nemiera cēloņus?

Pierakstiet īsus ierakstus nedēļu vai divas. Alzheimer’s Association iesaka sekot tam, kas notiek pirms vakara nemiera epizodēm, lai noteiktu izraisītājus. Pierakstiet laiku, kad nemiers sākās, kas notika stundu pirms tam, snaudienus, maltītes un dzērienus, apmeklētājus, troksni un gaismu. Parādiet šo ierakstu ārstam. NIA norāda, ka uzvedības izmaiņu uzskaite var palīdzēt aprūpētājiem un veselības aprūpes speciālistiem pamanīt modeli.

Kad vērsties pie ārsta par sundowning?

Sazinieties ar cilvēka ārstu, ja nemiers ir jauns, pēkšņi pasliktinās vai parādās kopā ar citām izmaiņām. NIA norāda, ka pēkšņas vai strauji svārstīgas uzvedības izmaiņas, īpaši pēc infekcijas vai nesenām zāļu izmaiņām, nekavējoties jānodod ārsta uzmanībai.

Lūdziet ārstam pārbaudīt lietas, kas var padarīt vakarus grūtākus. Alzheimer’s Association min fiziskas problēmas, piemēram, urīnceļu infekcijas, inkontinenci, nemierīgās kājas un miega apnoju, un iesaka pajautāt, kurā dienas laikā katras zāles ir vislabāk lietot. NIA uzskaita sāpes, aizcietējumus un zāļu blakusparādības vai mijiedarbību starp iespējamiem uzbudinājuma cēloņiem.

Alzheimer’s Association norāda, ka Alcheimera slimībai saistītiem miega traucējumiem parasti vispirms izvēlas nemedikamentozas pieejas, un zāles vēlā dienas nemierā jāapsver tikai tad, ja tās nepalīdz, pēc risku un ieguvumu novērtēšanas. Šis lēmums pieder ārstam. Nesāciet, neapturiet un nemainiet nekādas zāles, miega līdzekļus vai uztura bagātinātājus bez medicīniska padoma.

Kā pašam izturēt vakarus?

Vēlā pēcpusdiena var būt grūtākā dienas daļa aprūpētājam. Ja varat, lūdziet ģimenes loceklim, draugam vai samaksātam palīgam vismaz dažas dienas nedēļā pārņemt vēlo pēcpusdienu, pat tikai uz stundu. Mūsu ceļvedis par aprūpētāja pašaprūpi apraksta atelpas iespējas un bezmaksas Alzheimer’s Association 24/7 palīdzības tālruni.