Īsā atbilde
2024. gadā Lancet komisija nosauca 14 demences riska faktorus, ko potenciāli var mainīt: mazāku izglītību, dzirdes zudumu, augstu LDL holesterīnu, depresiju, galvas traumu, fizisko neaktivitāti, cukura diabētu, smēķēšanu, augstu asinsspiedienu, aptaukošanos, pārmērīgu alkohola lietošanu, sociālo izolāciju, gaisa piesārņojumu un neārstētu redzes zudumu. Kopā tie saistīti ar aptuveni 45% gadījumu visā pasaulē, taču nevienam konkrētam cilvēkam nav garantijas.
- Četrpadsmit faktori aptver visu dzīvi: viens agrīnā dzīvē, desmit vidējā vecumā un trīs vecumdienās.
- Dzirdes zudums un augsts LDL holesterīns vidējā vecumā katrs saistīts ar aptuveni 7% demences gadījumu visā pasaulē, lielākā daļa no jebkura atsevišķa faktora.
- Šie procenti ir populācijas aplēses, kas pieņem cēloņsakarību. Dažas saiknes var būt tikai daļēji cēloņsakarīgas.
- Vecums un gēni, ko neviens nevar mainīt, arī ir nozīmīgi riska faktori. Šo 14 risku samazināšana negarantē, ka kāds izvairīsies no demences.
- Vairums soļu, piemēram, asinsspiediena, dzirdes un redzes pārbaude, ir labi veselībai arī citādi, un par tiem ir vērts pārrunāt ar ārstu.
Šajā lapā (7 sadaļas)
Riska faktors ir kaut kas, kas saistīts ar lielāku iespēju saslimt ar kādu stāvokli. Tas ne vienmēr ir cēlonis, un riska faktora esamība nenozīmē, ka cilvēks saslims ar demenci. Šajā lapā uzskaitīti 14 demences riska faktori, ko 2024. gada Lancet komisija uzskata par potenciāli maināmiem, kā arī ko pētījumi saista ar tiem un ko jūs varat pārrunāt ar ārstu.
Plašāku ainu, tostarp to, ko atklāja lielie izmēģinājumi, sāciet ar Vai demenci var novērst? Ko saka pētījumi. Šī ir vispārīga informācija, nevis medicīnisks padoms; skatiet mūsu medicīniskās atrunas.
Kādi ir 14 demences riska faktori?
2024. gada Lancet komisija, ko sastādīja 27 demences pētnieki, aplēsa, ka 14 potenciāli mainīgi riska faktori kopā veido aptuveni 45% demences gadījumu visā pasaulē. Katram zemāk minētajam faktoram norādītais procents ir komisijas aplēse par gadījumu daļu visā pasaulē, kas ar to saistīta, noapaļota līdz veseliem skaitļiem. Skaitļi pārklājas, jo daudziem cilvēkiem ir vairāki riski vienlaikus, tāpēc kopā tie veido 45%, nevis vairāk.
| Riska faktors | Dzīves posms | Gadījumu daļa | Ko saista pētījumi | Ko varat darīt |
|---|---|---|---|---|
| Mazāka izglītība | Agrīnā dzīvē | 5% | Mazāks mācību gadu skaits saistīts ar lielāku risku. Garīgi aktīvs darbs vidējā vecumā šķiet arī aizsargājošs, pat cilvēkiem ar nelielu izglītību. | Mācieties un darbojieties garīgi jebkurā vecumā: lasiet, nodarbojieties ar hobijiem, apmeklējiet kursus, spēlējiet spēles kopā ar citiem. |
| Dzirdes zudums | Vidējā vecumā | 7% | Neārstēts dzirdes zudums saistīts ar lielāku risku. Pētījumi, kas seko cilvēkiem laika gaitā, saista dzirdes aparātu lietošanu ar zemāku risku. | Pārbaudiet dzirdi. Pajautājiet, vai dzirdes aparāti palīdzētu, un valkājiet tos, ja tie ir nozīmēti. Aizsargājiet ausis no skaļa trokšņa. |
| Augsts LDL holesterīns | Vidējā vecumā (no aptuveni 40 gadiem) | 7% | Augsts LDL (“sliktais”) holesterīns vidējā vecumā saistīts ar lielāku risku. Novērojumu pētījumi saista statīnu lietošanu ar zemāku risku, taču izmēģinājumi vecumdienās to nav apstiprinājuši. | Pajautājiet ārstam, vai jūsu holesterīnu vajadzētu pārbaudīt un ko, ja vispār kaut ko, darīt. |
| Depresija | Vidējā vecumā | 3% | Depresija saistīta ar lielāku risku. Vecumdienās depresija var būt arī agrīna demences pazīme. | Pastāstiet ārstam par zemu garastāvokli vai interešu zudumu, kas ilgst ilgāk nekā divas nedēļas. Depresiju var ārstēt. |
| Traumatiska smadzeņu trauma | Vidējā vecumā | 3% | Galvas trauma jebkurā vecumā un no jebkura avota, arī kontaktsportā, saistīta ar lielāku risku. | Lietojiet ķiveri, braucot ar velosipēdu un nodarbojoties ar kontaktsportu. Pajautājiet par kritienu novēršanu. Pēc galvas traumas atpūtieties un ļaujiet to pārbaudīt. |
| Fiziska neaktivitāte | Vidējā vecumā | 2% | Cilvēki, kas vingro un nodarbojas ar sportu, retāk saslimst ar demenci. Izmēģinājumu pierādījumi joprojām ir ierobežoti. | Pajautājiet, kāda aktivitāte jums ir droša, un atrodiet kaut ko, kas jums patīk. Skatiet mūsu vingrošanas ceļvedi. |
| Cukura diabēts | Vidējā vecumā | 2% | Diabēts, īpaši, ja tas sākas vidējā vecumā vai ilgst ilgāk, saistīts ar lielāku risku. | Pārbaudiet cukura līmeni asinīs. Ja jums ir diabēts, strādājiet kopā ar savu aprūpes komandu, lai to drošā veidā kontrolētu. |
| Smēķēšana | Vidējā vecumā | 2% | Smēķēšana saistīta ar lielāku risku. Pētījumi atklāj, ka bijušajiem smēķētājiem nav tāda paaugstināta riska kā tiem, kas turpina smēķēt. | Pajautājiet par atbalstu smēķēšanas atmešanai. Atmest var jebkurā vecumā, un tas ir tā vērts. |
| Augsts asinsspiediens | Vidējā vecumā | 2% | Augsts asinsspiediens vidējā vecumā saistīts ar lielāku risku. Asinsspiediena zāļu izmēģinājumi liecina par nelielu demences vai kognitīvu traucējumu riska samazinājumu. | Zināt savus rādītājus. Komisija iesaka augšējo skaitli 130 vai zemāku no aptuveni 40 gadu vecuma; pajautājiet, kurš mērķis jums der. |
| Aptaukošanās | Vidējā vecumā | 1% | Aptaukošanās vidējā vecumā saistīta ar lielāku risku, un tā arī palielina diabēta risku. | Pajautājiet ārstam, kāds svars jums ir veselīgs. Vecāka gadagājuma cilvēkiem bez medicīniska padoma nevajadzētu ievērot diētu svara zaudēšanai. |
| Pārmērīga alkohola lietošana | Vidējā vecumā | 1% | Stipra dzeršana saistīta ar lielāku risku. Stipras dzeršanas samazināšana saistīta ar zemāku risku. | Pajautājiet, kāds ir drošs limits jums, īpaši, ja lietojat zāles. |
| Sociālā izolācija | Vecumdienās | 5% | Reti sociāls kontakts saistīts ar lielāku risku. | Uzturiet kontaktu ar cilvēkiem veidos, kas jums patīk. Skatiet mūsu ceļvedi par sociālajiem kontaktiem. |
| Gaisa piesārņojums | Vecumdienās | 3% | Dzīvošana ar lielāku gaisa piesārņojumu saistīta ar lielāku risku. Pētījumi saista tīrāku gaisu ar zemāku risku. | Galvenokārt politikas jautājums. Sekojiet vietējiem gaisa kvalitātes brīdinājumiem un ierobežojiet laiku ārpus telpām ļoti piesārņotās dienās. |
| Neārstēts redzes zudums | Vecumdienās | 2% | Nekoriģētas redzes problēmas saistītas ar lielāku risku. Viens liels pētījums ASV saistīja kataraktas operāciju ar zemāku risku. | Regulāri pārbaudiet acis. Pajautājiet, vai tādas problēmas kā katarakta var ārstēt. |
Kā man lasīt šos procentus?
Uzmanīgi. Pašas komisijas ziņojums izvirza vairākus svarīgus punktus, ko vērts atcerēties:
- Tie apraksta populācijas, nevis cilvēkus. Universitātes Koledžas Londonā ziņojuma kopsavilkums norāda, ka riska samazināšana darbojas visas populācijas līmenī un negarantē, ka kāds konkrēts cilvēks izvairīsies no demences.
- Tie pieņem cēloņsakarību. Autori iekļāva tikai faktorus ar pārliecinošiem pierādījumiem, taču norāda, ka dažas saiknes var būt tikai daļēji cēloņsakarīgas.
- Tie ir skaitļi visai pasaulei. Lielākā daļa datu nāk no augstu ienākumu valstīm, un patiesā daļa katrā valstī vai kopienā atšķirsies.
- Nelielas daļas joprojām var būt svarīgas. Faktors, kas saistīts ar 2% pasaules gadījumu, joprojām ietekmē ļoti daudzus cilvēkus.
Kuri riska faktori tika pievienoti 2024. gadā?
- gada ziņojums pievienoja divus faktorus pie 12, kas nosaukti 2020. gadā:
- Augsts LDL holesterīns vidējā vecumā, saistīts ar aptuveni 7% gadījumu.
- Neārstēts redzes zudums vecumdienās, saistīts ar aptuveni 2% gadījumu.
Kurus riska faktorus nevar mainīt?
Nacionālais novecošanās institūts saka, ka vecums ir lielākais zināmais riska faktors Alcheimera slimībai, un to neviens nevar mainīt. Gēniem ir arī loma; viens labi zināms gēns, kas ietekmē Alcheimera riska līmeni, sauc par APOE. NIA piebilst, ka zinātnieki vēl pilnībā nesaprot, kas vairumam cilvēku izraisa Alcheimera slimību. Lancet komisija norāda, ka potenciāli maināmos riskus var samazināt neatkarīgi no cilvēka ģenētiskā riska.
Tā kā vecums un gēni spēlē tik lielu lomu, daudzi cilvēki, kam nav neviena no 14 riska faktoriem, joprojām saslimst ar demenci. Tā nav nevienas vaina.
Ko saka izmēģinājumu pierādījumi par šo risku mainīšanu?
Saistīt riska faktoru ar demenci nav tas pats, kas pierādīt, ka tā maiņa samazina demences risku. Daži piemēri, kā šobrīd stāv izmēģinājumu pierādījumi:
- Asinsspiediens. SPRINT MIND izmēģinājumā zemāks asinsspiediena mērķis būtiski samazināja vieglu kognitīvu traucējumu. Tas nesamazināja iespējamas demences biežumu būtiski, lai gan izmēģinājums, iespējams, bija pārāk mazs, lai to parādītu (SPRINT MIND žurnālā JAMA).
- Dzirdes aparāti. Lancet komisija apraksta trīs gadus ilgu dzirdes aparātu izmēģinājumu, kas neatklāja kopēju ietekmi uz domāšanu, bet atklāja ieguvumu apakšgrupā cilvēkiem ar augstāku risku. Pētījumi, kas seko cilvēkiem laika gaitā, saista dzirdes aparātu lietošanu ar zemāku risku. Vairāk ir mūsu ceļvedī par dzirdi.
- Fiziskā aktivitāte. Nacionālais novecošanās institūts saka, ka nav pietiekami daudz klīnisko izmēģinājumu pierādījumu, lai secinātu, ka vingrošana var novērst vai palēnināt vieglu kognitīvu traucējumu vai Alcheimera slimību, lai gan daži pētījumi liecina, ka tā var palīdzēt ar vecumu saistītā pasliktināšanās gadījumā (NIA par Alcheimera slimības novēršanu).
Ilgi izmēģinājumi, kas gaida, līdz attīstīsies demence, ir lēni un dārgi, tāpēc daudziem faktoriem labākie pierādījumi turpinās nākt no pētījumiem, kas seko cilvēkiem gadiem ilgi. Šie pierādījumi ir noderīgi, taču tie ir vājāki nekā izmēģinājums.
Kā ir ar miegu un uzturu?
Komisija pārskatīja miegu un uzturu, bet tos nepievienoja sarakstam, jo pierādījumi nebija pietiekami spēcīgi vai konsekventi. Mūsu ceļveži par miegu un uzturu izskaidro, kas ir zināms.
Runājiet ar ārstu
Gada pārbaude ir labs laiks šīm tēmām. Varat paņemt līdzi šo sarakstu un jautāt:
- Kādi ir mani asinsspiediena, cukura līmeņa asinīs un holesterīna rādītāji un vai kādi no tiem prasa uzmanību?
- Vai man vajadzētu pārbaudīt dzirdi un acis?
- Vai aktivitāte, ko daru, ir droša un pietiekama man?
- Vai kādas manas zāles var ietekmēt atmiņu vai domāšanu?
Pirms zāļu, uztura, badošanās, vingrošanas vai uztura bagātinātāju maiņas vispirms parunājiet ar ārstu. Ja jums vai cilvēkam, par kuru rūpējaties, rodas pēkšņa apjukums, vājums vienā ķermeņa pusē vai grūtības runāt, zvaniet vietējos neatliekamās palīdzības dienestos.
Biežākie jautājumi
Kādi ir 14 maināmie demences riska faktori?
2024. gada Lancet komisija nosauca mazāku izglītību, dzirdes zudumu, augstu LDL holesterīnu, depresiju, traumatisku smadzeņu traumu, fizisko neaktivitāti, cukura diabētu, smēķēšanu, augstu asinsspiedienu, aptaukošanos, pārmērīgu alkohola lietošanu, sociālo izolāciju, gaisa piesārņojumu un neārstētu redzes zudumu. Kopā tie saistīti ar gandrīz pusi demences gadījumu visā pasaulē.
Kurš demences riska faktors ir visnozīmīgākais?
Visā pasaules populācijā komisija aplēsa, ka dzirdes zudums un augsts LDL holesterīns vidējā vecumā katrs saistīts ar aptuveni 7% gadījumu, bet tam seko mazāka izglītība un sociālā izolācija, katrs aptuveni 5%. Kuri faktori ir nozīmīgākie vienam cilvēkam, atkarīgs no viņa paša veselības, tāpēc labākais vadītājs ir ārsts.
Vai divi jaunie riska faktori tika pievienoti 2024. gadā?
Jā. 2024. gada ziņojums pievienoja augstu LDL (slikto) holesterīnu vidējā vecumā un neārstētu redzes zudumu vecumdienās pie 12 faktoriem, kas nosaukti 2020. gadā. Komisija tos saistīja attiecīgi ar aptuveni 7% un 2% gadījumu.
Vai vecums ir mainīgs demences riska faktors?
Nē. Vecums ir lielākais zināmais riska faktors Alcheimera slimībai, un to nevar mainīt. Arī gēniem ir loma. Šajā lapā minētie 14 faktori ir tie, ko pētījumi uzskata par potenciāli maināmiem.
Avoti
Mēs ievietojam saites uz organizācijām un pētījumiem, uz kuriem šī lapa balstās. Katrs avots tika pārbaudīts, atjauninot lapu.
- Dementia prevention, intervention, and care: 2024 report of the Lancet standing Commission · The Lancet
- Nearly half of dementia cases could be prevented or delayed by tackling 14 risk factors · University College London
- Preventing Alzheimer's Disease: What Do We Know? · National Institute on Aging
- What Causes Alzheimer's Disease? · National Institute on Aging
- Effect of Intensive vs Standard Blood Pressure Control on Probable Dementia: A Randomized Clinical Trial (SPRINT MIND) · JAMA (via PubMed)