Sociālie kontakti un smadzeņu veselība: vientulība, izolācija un demence

Cilvēki ir radīti kopdzīvei, un tas ar vecumu nemainās. Pētījumi saista vientulību un sociālo izolāciju vecumdienās ar lielāku demences risku, kā arī ar sirds slimībām un depresiju. Pētījumi vēl nevar pateikt, cik lielā mērā šī saikne ir cēlonis un sekas. Šajā lapā aplūkots, ko rāda pierādījumi, praktiski veidi, kā palikt kontaktā, un kāpēc kopīgas aktivitātes ir tik svarīgas cilvēkiem, kas jau dzīvo ar demenci.

Vai vientulība un izolācija ir saistītas ar demenci?

Jā, daudzi pētījumi tās saista, lai gan virziens nav pilnīgi skaidrs. 2024. gada Lancet komisija sociālo izolāciju vecumdienās min kā vienu no 14 maināmiem riska faktoriem. UCL ziņojuma kopsavilkums to aplēš aptuveni 5% demences gadījumu visā pasaulē.

Ko rāda pierādījumi:

• Mazāk kontaktu, lielāks risks. Komisija apraksta divus pārskatus, kas saistīja retāku sociālo kontaktu ar lielāku demences risku. Viens atklāja aptuveni 57% augstāku risku, otrs aptuveni 18%.
• Arī vientulība. Vientulība, sajūta, ka esi atstumts, vairākos pārskatos arī bija saistīta ar lielāku demences risku.
• ASV ģenerālķirurga viedoklis. 2023. gada maijā ASV ģenerālķirurgs izdeva brīdinājumu par vientulību un izolāciju. Tajā teikts, ka hroniska vientulība un izolācija var palielināt demences risku vecāka gadagājuma cilvēkiem par aptuveni 50%. Tajā arī saistīts vājš sociālais kontakts ar 29% augstāku sirds slimību risku un 32% augstāku insulta risku.
• Cik tas ir izplatīts. Nacionālo zinātņu akadēmiju ziņojums atklāja, ka aptuveni 24% amerikāņu vecumā no 65 gadiem un vecāki, kas dzīvo kopienā, ir sociāli izolēti.

Svarīga piezīme: Lancet komisija norāda, ka cilvēki var samazināt sociālās aktivitātes agrīnajā, neatklātajā demences stadijā. Tas nozīmē, ka daļa saiknes var būt demence, kas izraisa atkāpšanos, nevis tikai atkāpšanās, kas paaugstina risku. Gandrīz visi šie pierādījumi nāk no novērojumu pētījumiem.

Kāda ir atšķirība starp vientulību un izolāciju?

Nacionālais novecošanās institūts (NIA) to izskaidro šādi. Sociālā izolācija nozīmē, ka ir maz sociālu kontaktu vai maz cilvēku, ar kuriem regulāri sarunāties. Vientulība ir nomācoša sajūta, ka esi vienatnē vai nošķirts. Kāds var dzīvot vienatnē laimīgi, un kāds var just vientulību pilnā istabā.

NIA min faktorus, kas palielina risku abām:

• dzirdes vai redzes problēmas;
• grūtības pārvietoties vai nav transporta;
• dzīvošana vienam vai liels zaudējums, piemēram, laulātā nāve vai aiziešana pensijā;
• izmaiņas atmiņā vai domāšanā;
• aprūpe par mīļoto, kurš ir slims;
• finansiālas rūpes vai valodas barjeras.

Dzirde ir svarīga. NIA norāda, ka cilvēki, kas slikti dzird, var atkāpties, jo saruna kļūst nomācoša vai neērta. Mūsu ceļvedis par dzirdi un smadzeņu veselību aptver dzirdes pārbaudes un bezrecepšu dzirdes aparātus.

Praktiski veidi, kā palikt kontaktā

NIA iesaka dažādas idejas. Izvēlieties vienu vai divas, kas der:

• Plānojiet regulārus kontaktus. Fiksēts laiks katru dienu vai nedēļā, lai zvanītu, rakstītu, sūtītu e-pastu vai kartīti ģimenei, draugiem vai kaimiņiem.
• Izmantojiet video zvanus vai viedos skaļruņus. Ja tehnoloģijas ir jaunas, daudzas publiskās bibliotēkas un kopienas centri piedāvā kursus. Skatiet mūsu ceļvedi par tālruņa un video zvaniem.
• Pievienojieties kaut kam. Nodarbība, draudze, pastaigu klubs vai brīvprātīgais darbs dod kontaktus un nozīmes sajūtu.
• Atsāciet vecu hobiju vai apgūstiet jaunu kopā ar citiem cilvēkiem.
• Kustieties kopā ar citiem. Vingrojiet kopā ar draugu vai grupu. Mūsu vingrošanas ceļvedī ir maigas iespējas.
• Apsveriet mājdzīvnieku, ja varat par viņu rūpēties.
• Izmantojiet vietējos pakalpojumus. Senioru centri, Vecāka gadagājuma aģentūras (Area Agencies on Aging) un Eldercare Locator (800-677-1116) var norādīt programmas un transportu.

Kāpēc kopīgas aktivitātes ir svarīgas demences gadījumā?

Cilvēkam, kas jau dzīvo ar demenci, saskarsme ir saistīta ar prieku, komfortu un piederības sajūtu, nevis ar riska samazināšanu. Lancet komisija norāda, ka aktivitātes palīdz cilvēkiem ar demenci saglabāt prieku un nozīmi. Alcheimera asociācija norāda, ka papildus dzīves kvalitātes uzlabošanai aktivitātes var mazināt tādu uzvedību kā klejošana vai uzbudinājums. NIA piebilst, ka cilvēkiem ar Alcheimera slimību ir jābūt aktīviem un jādara lietas, kas viņiem patīk.

Idejas, kas labi darbojas:

1. Kopā skatieties attēlus. Sarunu kartītes piedāvā atvērtus jautājumus bez testiem, piemēram, “Pastāstiet man par…” Skatiet mūsu ceļvedi par atmiņām.
2. Spēlējiet blakus. Attēlu pāri attēlus notur redzamus un nav taimera vai punktu, tāpēc nav spiediena. Mūsu ceļvedī par to, kā spēlēt kopā ir padomi.
3. Izmantojiet ģimenes fotogrāfijas. Foto pāri pārvērš jūsu izvēlētās fotogrāfijas atbilstības spēlē, un fotogrāfijas paliek jūsu ierīcē.
4. Sapulciniet cilvēkus. Attēlu bingo der ģimenes saietiem un aprūpes iestāžu grupām.
5. Dalieties mūzikā, mājas darbos vai dārzā. Skatiet mūzikas aktivitātes, mājsaimniecības darbus un pilnu aktivitāšu ideju sarakstu.
6. Padariet apmeklējumus vieglākus. Mūsu ceļvedis par apmeklējumiem aptver īsus, mierīgus apmeklējumus, kas ir labi visiem.

Turiet to nelielu un atslābinātu. Klusa istaba ar vienu vai diviem cilvēkiem bieži darbojas labāk nekā liela grupa. Ja cilvēks noguris vai zaudē interesi, apstāties ir pilnīgi normāli. Labs rezultāts ir arī kopā sēdēt ar tasi tējas.

Cilvēkam, kas dzīvo vienatnē ar demenci, NIA iesaka atrast uzticamu cilvēku, kas var regulāri apciemot vai zvanīt video zvanā un kļūt par ārkārtas kontaktpersonu. Tas min arī vietēju atmiņu kafejnīcu, atslābinātu sociālu vietu cilvēkiem ar atmiņas zudumu un viņu ģimenēm.

Arī aprūpētāji jūtas vientuļi

NIA min, ka rūpes par mīļoto ir izolācijas riska faktors. Atvēliet laiku savām draudzībām, atbalsta grupām un atpūtai. Mūsu ceļvedis par aprūpētāja pašaprūpi sniedz praktiskas idejas.

Pārrunājiet ar ārstu

Ja jūs vai cilvēks, par kuru rūpējaties, lielāko daļu laika jūtas vientuļi vai izolēti, pastāstiet ārstam. NIA mudina dalīties ar lielām dzīves izmaiņām, piemēram, ģimenes locekļa nāvi, lai ārsts saprastu pilnu ainu. Nedēļām ilgs slikts garastāvoklis var būt depresija, un to var ārstēt. Ja vecāka gadagājuma cilvēks ir nesen atkāpies no draugiem vai aktivitātēm, kas viņam agrāk patika, arī to vērts pieminēt ārstam. Lasiet agrīnās pazīmes un to, kad vērsties pie ārsta.

Šī lapa sniedz vispārīgu informāciju, nevis medicīnisku padomu. Skatiet mūsu medicīniskās atrunas.