Vai demenci var novērst? Ko saka pētījumi

Ja rūpējaties par cilvēku ar demenci vai esat redzējis, kā vecāks dzīvo ar to, droši vien esat domājis, vai to varēja apturēt un vai tā var apturēt jūsu pašu gadījumā. Šajā lapā ir izklāstīts, ko pētījumi patiesībā saka vienkāršā valodā. Īsā atbilde: neviens nevar apsolīt demences novēršanu, taču pētījumi liecina, ka dažus riskus var samazināt, un to samazināšana visā populācijā var nozīmēt, ka demenci attīstīs mazāk cilvēku vai vēlāk.

Šī ir vispārīga informācija, nevis medicīniska konsultācija. Lūdzu, izlasiet mūsu medicīnisko atrunu un pārrunājiet ar ārstu savu veselību.

Vai demenci var novērst?

Nevienam atsevišķam cilvēkam nav pierādīta veida, kā novērst demenci. Nacionālais novecošanās institūts (NIA) saka, ka, lai gan vēl nekas nav pierādīts kā Alcheimera slimības novēršanas līdzeklis, pētnieki ir atraduši daudzsološas stratēģijas un mācās, kas var un kas nevar darboties.

Pētījumi tiešām rāda, ka noteikti veselības stāvokļi un paradumi ir saistīti ar lielāku demences iespējamību. Ja šie riski ir zemāki visā populācijā, demenci var attīstīt mazāk cilvēku vai tā var parādīties vēlākā dzīves posmā. Tas ir ļoti atšķirīgi no garantijas.

Viena cerību zīme: 2024. gada Lancet komisija norādīja, ka dažās augsta ienākuma valstīs, tostarp ASV un Lielbritānijā, to vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars, kam ir demence, ir samazinājies. Autori uzskata, ka tas, iespējams, daļēji saistīts ar labāku izglītību, labāku veselības aprūpi un mazākiem asinsvadu bojājumiem visa mūža garumā, saskaņā ar Londonas University College kopsavilkumu par ziņojumu.

Ko atklāja 2024. gada Lancet komisija?

Lancet komisija par demences novēršanu, ārstēšanu un aprūpi ir 27 demences pētnieku grupa, kas pārskata pierādījumus ik pa dažiem gadiem. Viņu 2024. gada ziņojumā nosaukti 14 riska faktori, ko potenciāli var mainīt, un lēsts, ka kopā tie veido gandrīz pusi (aptuveni 45%) demences gadījumu pasaulē. Autori norāda, ka šos gadījumus teorētiski varētu novērst vai aizkavēt, ja riski tiktu novērsti (2024. gada Lancet komisijas ziņojums).

14 faktori, grupēti pēc dzīves posma, kurā pierādījumi ir visspēcīgākie:

• Agrīna dzīve: mazāka izglītība.
• Vidējais vecums (aptuveni no 40 līdz 65 gadiem): dzirdes zudums, augsts LDL (“sliktais”) holesterīns, depresija, galvas trauma, fiziska neaktivitāte, diabēts, smēķēšana, augsts asinsspiediens, aptaukošanās un liels alkohola patēriņš.
• Vēlāks dzīves posms: sociāla izolācija, gaisa piesārņojums un neārstēts redzes zudums.

Divi jaunākie papildinājumi 2024. gadā bija augsts LDL holesterīns un neārstēts redzes zudums. Lielākā gadījumu daļa tika saistīta ar dzirdes zudumu un augstu LDL holesterīnu (aptuveni pa 7% katrs), kam seko mazāka izglītība un sociāla izolācija (aptuveni pa 5% katrs).

Mūsu riska faktoru rokasgrāmata apskata visus 14 tabulā, ar to, ko pētījumi saista un ko jūs varat darīt.

Ko 45% rādītājs nenozīmē

Šo skaitli viegli pārprast, tāpēc ir svarīgi būt precīziem:

• Tā ir populācijas aplēse. Tā apraksta demences gadījumus visā pasaulē, nevis jūsu vai jūsu vecāka iespējas.
• Tā pieņem cēloni un sekas. Autori saka, ka iekļāva tikai riska faktorus ar pārliecinošiem pierādījumiem, taču dažas saiknes var būt tikai daļēji cēloniskas. Piemēram, depresija vēlākā dzīves posmā dažkārt var būt agrīns demences simptoms, nevis cēlonis.
• Tā nekam negarantē vienam cilvēkam. UCL kopsavilkumā norādīts, ka riska samazināšana darbojas populācijas līmenī un negarantē, ka kāds konkrēts cilvēks izvairīsies no demences.
• Otru pusi šie faktori neizskaidro. Vecums, gēni un cēloņi, ko zinātnieki vēl nesaprot, veido pārējo daļu.

Kāda ir atšķirība starp „riska samazināšanu” un „novēršanu”?

Riska samazināšana nozīmē zemāku iespējamību. Ja liela cilvēku grupa pazemina asinsspiedienu, daudzi gadu gaitā var attīstīt demenci retāk nekā citādi. Daži šīs grupas cilvēki to tomēr attīstīs.

Novēršana nozīmē, ka kaut kas nenotiek vispār. Attiecībā uz demenci pētījumi šodien nevar tādu solīt nevienam.

Pētnieki runā arī par aizkavēšanu. Lancet komisija norāda jaunus pierādījumus, ka riska samazināšana var atlikt demences sākumu un saīsināt laiku, ko cilvēks dzīvo ar slimību. Pat dažu gadu aizkavēšana var būt ļoti nozīmīga cilvēkam un viņa ģimenei.

Šajā vietnē mēs tīši lietojam vārdus „samazināt risku” un „saistīts ar”. Kad redzat produktu, uztura bagātinātāju vai programmu, kas sola „novērst Alcheimera slimību”, izturieties piesardzīgi. NIA iesaka pirms jebkura līdzekļa vai ārstēšanas izmēģināšanas, kas sola novērst Alcheimera slimību, konsultēties ar ārstu, jo šādi produkti var būt nedroši, izšķiedēji vai abi.

Ko atklāja lielie izmēģinājumi?

Novērojumu pētījumi (kas seko cilvēkiem laika gaitā) var parādīt saiknes. Randomizēti izmēģinājumi, kuros cilvēki nejauši tiek iedalīti programmā vai salīdzinājuma grupā, ir spēcīgāks tests. Lūk, ko atklāja daži pazīstamākie izmēģinājumi.

FINGER (Somija)

FINGER izmēģinājumā piedalījās 1260 pieaugušie vecumā no 60 līdz 77 gadiem, kuriem bija paaugstināts demences risks. Puse saņēma divus gadus ilgu programmu ar uztura padomiem, fiziskiem vingrinājumiem, datorizētiem smadzeņu vingrinājumiem un sirds un asinsvadu veselības pārbaudēm; otra puse saņēma vispārīgus veselības padomus. Programmas grupa nedaudz labāk veicās virknē domāšanas testu, un atšķirība bija maza, bet statistiski būtiska (FINGER izmēģinājums žurnālā The Lancet). Izmēģinājumā mērīja testu rezultātus, nevis demences diagnozes.

US POINTER (Amerikas Savienotās Valstis)

US POINTER iesaistīja 2111 pieaugušos vecumā no 60 līdz 79 gadiem, kuri bija mazkustīgi, ēda mazāk veselīgi un bija ar citiem riska faktoriem. Abas grupas tika mudinātas būt fiziski un garīgi aktīvākām, ēst labāk, uzturēt sociālus kontaktus un sekot sirds veselībai. Viena grupa saņēma strukturētu, ar treneri vadītu programmu; otra darbojās pati pēc sava plāna. Divu gadu laikā domāšanas testu rezultāti uzlabojās abās grupās, un nedaudz vairāk strukturētajā grupā (US POINTER izmēģinājums žurnālā JAMA). Autori saka, ka nepieciešams ilgāks novērojums, lai zinātu, vai atšķirība ir svarīga ikdienas dzīvē. Tā kā nebija grupas, kas neko nedara, izmēģinājums nevar pateikt, cik lielu labumu katra programma sniedza salīdzinājumā ar to, ka nekas nemainās.

SPRINT MIND (asinsspiediens)

SPRINT MIND pētīja 9361 ASV pieaugušo vecumā no 50 gadiem un vecāku ar augstu asinsspiedienu. Viņi tika iedalīti zemākā asinsspiediena mērķī (augšējais skaitlis zem 120) vai standarta mērķī (zem 140). Zemākais mērķis būtiski samazināja vieglus kognitīvus traucējumus, atmiņas un domāšanas problēmu posmu, kas var pieteikties pirms demences. Attiecībā uz iespējamu demenci zemākā mērķa grupā gadījumu bija mazāk, taču atšķirība nebija statistiski būtiska. Izmēģinājums tika pārtraukts agrāk un demences gadījumu bija mazāk, nekā gaidīts, tāpēc tas, iespējams, bija pārāk mazs, lai atbildētu uz šo jautājumu (SPRINT MIND žurnālā JAMA).

Ko kopā norāda pārskati

Cochrane pārskats 2021. gadā apkopoja deviņus lielus izmēģinājumus ar programmām, kas vienlaikus risina vairākus riskus, ar vairāk nekā 18 000 cilvēkiem. Tika atrasts neliels labums domāšanas testos, bet nav skaidras atšķirības tajā, cik daudz cilvēku saslima ar demenci divos izmēģinājumos, kas to mērīja (Cochrane pārskats par daudzjomu iejaukšanos).

2017. gada pārskats, ko veica ASV Zinātņu, inženierzinātņu un medicīnas akadēmijas un ko apkopoja NIA, atrada „iedrošinošus, bet nepārliecinošus” pierādījumus trim pieejām: augsta asinsspiediena vadībai, fiziskās aktivitātes palielināšanai un kognitīvajam treniņam.

Vai ir svarīgi, kad sākt?

Lancet komisijas ieteikums ir pazemināt riskus pēc iespējas agrāk un uzturēt tos zemus pēc iespējas ilgāk: „jo agrāk, jo labāk” un „jo ilgāk, jo labāk”. Tā arī saka, ka riska samazināšanai nekad nav par agru vai par vēlu. Lielākā daļa pierādījumu attiecas uz vidējo vecumu, aptuveni no 40 līdz 65 gadiem, taču daži faktori, piemēram, redzes zudums un sociāla izolācija, ir vēlāka dzīves posma riski, kuros rīcība joprojām var būt jēgpilna.

Ziņojumā teikts, ka tagad ir stiprāki pierādījumi tam, ka ilgāka saskarsme ar riska faktoru dod lielāku efektu. Piemēram, diabēts, kas sākas vidējā vecumā, šķiet nozīmīgāks nekā diabēts, kas sākas vēlāk.

Vai demences risks ir vienāds visiem?

Nav. Komisija konstatēja, ka cilvēki zemu un vidēju ienākumu valstīs, cilvēki no minoritāšu grupām un cilvēki ar mazākiem ienākumiem bieži nes vairāk šo risku, tāpēc demence bieži attīstās agrāk. Daudzi riski ir saistīti ar apstākļiem, ko cilvēki nav izvēlējušies, piemēram, skolas kvalitāti bērnībā, gaisu dzīvesvietā un to, vai veselīga pārtika ir pieejama un tuvu.

Tāpēc komisijas ieteikumi ir vērsti uz valdībām tikpat lielā mērā kā uz indivīdiem: laba izglītība visiem bērniem, tīrāks gaiss, pasākumi smēķēšanas samazināšanai, mazāk cukura un sāls pārtikā, ko pārdod veikalos un restorānos, un dzirdes aparāti visiem, kam tie nepieciešami. Indivīda pūles ir svarīgas, taču svarīga ir arī pasaule, kurā cilvēki dzīvo. Tas ir vēl viens iemesls nevienu nevainot par diagnozi.

Kādi ir šī pētījuma godīgie ierobežojumi?

• Demence attīstās gadu desmitiem, bet lielākā daļa izmēģinājumu ilgst divus līdz piecus gadus. Lai izmērītu pašu demenci, nevis tikai testu rezultātus, nepieciešami ļoti ilgi un ļoti lieli pētījumi.
• Lielākā daļa izmēģinājumu mēra domāšanas testus. Neliels uzlabojums testā nenozīmē, ka mazāk cilvēku saslims ar demenci vai ka ikdienas dzīve kļūs vieglāka.
• Brīvprātīgie bieži ir veselāki un izglītotāki nekā sabiedrība kopumā. Lancet komisija norāda, ka lielākā daļa pierādījumu joprojām nāk no augsta ienākuma valstīm un ka minoritāšu grupas ir nepietiekami pārstāvētas.
• Dažas saiknes iet abos virzienos. Mazāka aktivitāte vai mazāka sociālā saskarsme var būt demences agrīnā izpausme, nevis tikai cēlonis.
• Diētu izmēģinājumi līdz šim ir bijuši vīlušies. Trīs gadu izmēģinājums ar MIND diētu neatklāja būtisku atšķirību domāšanā salīdzinājumā ar kontroles diētu. Skatiet mūsu diētas rokasgrāmatu.
• Smadzeņu spēļu nenovēršanu nav pierādīta. Skatiet mūsu rokasgrāmatu par smadzeņu spēlēm un demenci.
• Badošanās cilvēkiem pierādījumu ir ļoti maz, un vecākiem cilvēkiem tā var būt riskanta. Skatiet mūsu badošanās rokasgrāmatu.

Ja kāds darīja visu „pareizi”, kāpēc viņam tomēr radās demence?

Tāpēc, ka demence nav vienkārši izvēļu rezultāts. NIA saka, ka vecums ir lielākais zināmais Alcheimera slimības riska faktors, un to neviens nevar mainīt. Gēniem ir sava loma. Un zinātnieki vēl pilnībā nesaprot, kas vairumam cilvēku izraisa Alcheimera slimību. Pat ja visi 14 riska faktori tiktu novērsti, Lancet komisijas pašu aplēse atstāj vairāk nekā pusi gadījumu neizskaidrotus.

Tāpēc, ja jūs rūpējaties par cilvēku, kas sportoja, ēda veselīgi, nekad nesmēķēja un tomēr saslima ar demenci, viņa vai jūsu pusē nekas nav noticis nepareizi. Ja jūs pats dzīvojat ar demenci, tā nav jūsu vaina. Vaina ģimenēs ir bieža, taču tā nav pelnīta. Tagad svarīgs ir komforts, saskarsme un labas dienas, un labs sākums ir mūsu aktivitāšu idejas un aprūpētāja pašaprūpes rokasgrāmata.

Kādus soļus var pārrunāt ar ārstu?

Šīs ir jomas, kas visbiežāk tiek pētītas. Tās ir vērts pieminēt regulārā pārbaudē, jo lielākā daļa no tām palīdz arī sirds veselībai, garastāvoklim un patstāvībai neatkarīgi no tā, kāda izrādīsies to ietekme uz demenci.

1. Asinsspiediens. Pajautājiet, kādi ir jūsu rādītāji un kāds mērķis jums piemērots. Lancet komisija iesaka tiekties uz augšējo skaitli 130 vai zemāku, sākot aptuveni no 40 gadu vecuma, bet pareizais mērķis vecākam cilvēkam ir atkarīgs no viņa vispārējās veselības.
2. Dzirde. Pajautājiet par dzirdes pārbaudi un to, vai dzirdes aparāti varētu palīdzēt. Mūsu dzirdes rokasgrāmata izskaidro pētījumus.
3. Redze. Veiciet regulāras acu pārbaudes un pajautājiet, vai tādas problēmas kā katarakta var ārstēt.
4. Holesterīns. Pajautājiet, vai jāpārbauda LDL holesterīns un vai kaut kas būtu jāmaina.
5. Cukurs asinīs. Ja jums ir diabēts, pajautājiet, kā to droši kontrolēt.
6. Garastāvoklis. Depresija ir izplatīta un ārstējama. Pastāstiet ārstam, ja jūtaties nomākts vai esat zaudējis interesi par lietām vairāk nekā pāris nedēļas.
7. Smēķēšana un alkohols. Pajautājiet par atbalstu, lai atmestu smēķēšanu, un par drošām alkohola robežām.
8. Kustības. Pajautājiet, kāda veida aktivitāte jums ir droša. Mūsu vingrinājumu rokasgrāmatā ir idejas.
9. Galvas aizsardzība. Velobraukšanai un kontaktsportam valkājiet ķiveri un pajautājiet par kritienu novēršanu.
10. Saskarsmes uzturēšana. Laiks kopā ar citiem cilvēkiem ir veselīgas dzīves daļa. Skatiet mūsu rokasgrāmatu par sociālo saskarsmi, kā arī par miegu.

Pirms medikamentu, uztura, uztura bagātinātāju, badošanās vai vingrinājumu maiņas pārrunājiet to ar ārstu, īpaši, ja jums ir sirds slimība, diabēts, kritienu vēsture vai jau dzīvojat ar demenci.

Runājiet ar ārstu

Ja pamanāt atmiņas vai domāšanas izmaiņas, kas jūs uztrauc, sevī vai citā cilvēkā, pierakstieties pie ārsta. NIA norāda, ka atmiņas problēmām var būt citi cēloņi, piemēram, zāļu blakusparādības, vairogdziedzera problēmas, depresija vai zems B12 vitamīna līmenis, un daļa no šīm problēmām pāriet, kad cēlonis ir ārstēts. Mūsu brīdinājuma pazīmju rokasgrāmata izskaidro, kam pievērst uzmanību.

Meklējiet tūlītēju palīdzību pēkšņām izmaiņām: pēkšņai apjukumam, vājumam vai nejutīgumam vienā ķermeņa pusē, grūtībām runāt vai stipram galvassāpēm var būt insulta vai cita neatliekama stāvokļa pazīmes. Zvaniet vietējam neatliekamās palīdzības numuram.

Kur ir Golden Moments

Golden Moments veido vienkāršas kopīgas aktivitātes, piemēram, sarunu kartītes, attēlu bingo un mierīgu elpošanas pauzi. Tās ir paredzētas baudai un kopīgam laikam. Tās nav ārstēšana, un tās nenovērš un neapstādina demenci.