MIND un Vidusjūras diēta un demence: ko saka pētījumi

Jūs, iespējams, esat lasījis, ka „smadzenēm draudzīgs” uzturs var atturēt Alcheimera slimību. Patiesā aina ir pieticīgāka. Daži ēšanas veidi ir saistīti ar mazāku risku pētījumos, kas seko cilvēkiem laika gaitā, taču labākais izmēģinājums līdz šim neatklāja skaidru labumu. Šajā lapā izskaidroti abi šie fakti, un pēc tam pievērsts tam, kas parasti ir vissvarīgākais cilvēkam, kas jau dzīvo ar demenci: pietiekami ēst un dzert un baudīt ēdienu.

Šī ir vispārīga informācija, nevis medicīniska konsultācija. Pirms savas vai cita cilvēka uztura maiņas pārrunājiet to ar ārstu vai reģistrētu dietologu. Skatiet mūsu medicīnisko atrunu.

Kas ir Vidusjūras un MIND diētas?

Nacionālais novecošanās institūts (NIA) tās apraksta šādi (NIA par uzturu un Alcheimera slimību):

• Vidusjūras diēta: daudz augļu, dārzeņu, pilngraudu, pupiņu, zivju un jūras velšu un olīveļļas, ar nelielu sarkanās gaļas, olu un saldumu daudzumu.
• MIND diēta (Mediterranean–DASH Intervention for Neurodegenerative Delay, Vidusjūras–DASH intervence neirodeģeneratīvas aizkavēšanai): Vidusjūras diētas un DASH diētas asinsspiediena vadībai apvienojums. Tajā ir dārzeņi, īpaši zaļie lapu dārzeņi; ogas; pilngraudi; pupiņas; rieksti; zivis vismaz reizi nedēļā; un olīveļļa. Tā ierobežo sarkano gaļu, saldumus, sieru, sviestu vai margarīnu un ceptu vai ātrās ēdināšanas ēdienu.

Vai šīs diētas samazina demences risku?

Pierādījumi ir sajaukti. NIA saka, ka dažos, bet ne visos novērojumu pētījumos Vidusjūras un MIND diētas ir saistītas ar mazāku demences risku, salīdzinot ar Rietumu stila uzturu, kurā ir vairāk sarkanās gaļas, piesātināto tauku un cukura.

2024. gada Lancet komisija pārskatīja pētījumus sīkāk (Lancet komisija):

• Viens kohortu pētījumu pārskats saistīja augstu uztura kvalitāti ar aptuveni par 20% zemāku demences risku.
• Lielāka trīs kohortu analīze saistīja ciešāku atbilstību MIND diētai ar zemāku risku.
• Taču zviedru pētījums, kurā cilvēki vidējā vecumā tika novēroti aptuveni 20 gadus ar 28 025 cilvēkiem, neatklāja zemāku risku ne ar vienu no ieteiktajām diētām, ne ar Vidusjūras tipa uzturu.

Novērojumu pētījumi nevar pierādīt cēloni un sekas. Cilvēki, kas ēd šādi, bieži atšķiras arī citādi, piemēram, ienākumos, izglītībā, fiziskajās aktivitātēs un piekļuvē veselības aprūpei. Komisija secināja, ka nav pietiekami pierādījumu tam, ka veselīgas diētas tieši novērš demenci, lai gan pietiekams augļu un dārzeņu daudzums un mazāk īpaši pārstrādātu pārtikas produktu ir labs daudzām veselības problēmām un ietekmē riska faktorus, piemēram, aptaukošanos, diabētu un augstu asinsspiedienu. Komisija uzturu nepievienoja savam sarakstam ar 14 riska faktoriem.

Ko atklāja 2023. gada MIND diētas izmēģinājums?

Līdz šim stiprākais tests bija randomizēts izmēģinājums, kas publicēts žurnālā New England Journal of Medicine 2023. gadā (MIND diētas izmēģinājums):

• Kas: 604 pieaugušie vecumā no 65 gadiem un vecāki Čikāgas un Bostonas apgabalā, bez domāšanas problēmām, kuriem bija tuvs radinieks ar demenci, kam bija liekais svars un kuru sākotnējais uzturs bija mazāk veselīgs.
• Kas tika darīts: trīs gadus puse ievēroja MIND diētu, bet puse ēda pēc savas parastās diētas. Abām grupām tika lūgts ēst aptuveni par 250 kalorijām dienā mazāk, un tās regulāri saņēma konsultācijas no reģistrētiem dietologiem.
• Rezultāts: domāšanas testu rezultāti nedaudz uzlabojās abās grupās. Atšķirība starp grupām bija neliela un nebija statistiski būtiska. Arī smadzeņu attēli abās grupās rādīja līdzīgas izmaiņas.
• Svars: abas grupas zaudēja aptuveni 5 kilogramus (apmēram 11 mārciņas).

Kāpēc izmēģinājums varēja neatklāt atšķirību?

Pētnieki minēja vairākus iemeslus. Kontroles grupa, iespējams, arī uzlaboja savu uzturu, jo tā zaudēja līdzīgu svaru. Atkārtota testēšana pati par sevi var uzlabot rezultātus, jo cilvēki pierod pie testiem. Trīs gadi, iespējams, ir par īsu laiku. Vairums dalībnieku bija labi izglītoti un Eiropas izcelsmes, tāpēc rezultāti var neattiekties uz visiem.

Tātad godīgs kopsavilkums ir šāds: MIND diēta trīs gadu laikā nepārspēja saprātīgu, kaloriju ziņā samazinātu diētu. Tas nenozīmē, ka veselīga ēšana ir bezjēdzīga. Tas nozīmē, ka neviens nedrīkst gaidīt, ka konkrēta diēta novērsīs demenci.

Kā ar konkrētiem pārtikas produktiem un uztura bagātinātājiem?

NIA saka, ka nav pierādījumu, ka konkrēta pārtikas produkta ēšana vai izvairīšanās no tā novērš Alcheimera slimību vai ar vecumu saistītu domāšanas pasliktināšanos. Mellenes, lapu dārzeņi un kurkuma ir pētīti, bez pierādījumiem. NIA arī saka, ka neviens vitamīns vai uztura bagātinātājs nav pierādīts, ka novērš Alcheimera slimību, un tie nav ieteicami šim nolūkam. NIA brīdina, ka nepierādīti produkti, kas tiek pārdoti Alcheimera slimības novēršanai, var būt nedroši, izšķiedēji vai abi, un var traucēt izrakstītos medikamentus, tāpēc pirms jebkura izmēģināšanas pārbaudiet to ar ārstu (NIA par Alcheimera slimības novēršanu).

Kā ēšana var būt veselīga un patīkama?

Vairumam vecāka gadagājuma cilvēku mērķis ir barojoša, pazīstama un patīkama ēda, nevis stingrs plāns:

• Veidojiet maltītes no ēdieniem, kas jums garšo, no Vidusjūras uztura: dārzeņiem, augļiem, pupiņām, pilngraudiem, zivīm un olīveļļas.
• Saglabājiet iecienītos gardumus. Baudījums un apetīte ir svarīgi, īpaši vēlākā dzīves posmā.
• Ēdiet kopā ar citiem, kad vien varat. Kopīgas maltītes ir laba sabiedrība.
• Gatavojiet kopā. Dārzeņu mazgāšana vai katla mešana ir laba kopīga nodarbe; skatiet mājas darbus. Iecienīta ģimenes recepte var arī pamodināt atmiņas.

Vecākiem cilvēkiem nevajadzētu samazināt kaloriju daudzumu vai zaudēt svaru, nerunājot ar ārstu, un badošanās nes papildu riskus. Skatiet mūsu badošanās rokasgrāmatu.

Kā var palīdzēt cilvēkam ar demenci labi ēst?

Cilvēkiem, kas dzīvo ar demenci, galvenā rūpe parasti ir pietiekami ēst un dzert. Alzheimer’s Association norāda, ka cilvēki var aizmirst ēst, domāt, ka jau ir ēduši, vai justies pārāk apgrūtināti izvēlēs, un ka slikts uzturs var pastiprināt uzvedības simptomus un izraisīt svara zudumu (Alzheimer’s Association par pārtiku un ēšanu). Šīs idejas nāk no Alzheimer’s Association, NIA un Alzheimer’s Society:

1. Piedāvājiet ēdienus, ko ņemt ar rokām. Kumosi, ko viegli paņemt, piemēram, sendviča gabaliņi, vistas gabaliņi, zivju pirkstiņi, apelsīnu šķēles vai tvaicēta brokoļu daļiņa, ļauj cilvēkam ēst pašam bez galda piederumiem.
2. Izmantojiet kontrastu uz galda. Redzes izmaiņas var apgrūtināt ēdiena atšķiršanu no šķīvja. Balti šķīvji vai bļodas uz kontrastējoša paliktņa var palīdzēt. Izvairieties no rakstainiem traukiem un galdautiem.
3. Pasniedziet vienu vai divus ēdienus vienlaikus. Pilns šķīvis var būt pārgurdinošs.
4. Turiet maltītes mierīgas. Izslēdziet televizoru, turiet galdu vienkāršu un ļaujiet pietiekami daudz laika. NIA iesaka nesteigties un nespiest.
5. Piedāvājiet mazas maltītes un uzkodas bieži. NIA iesaka mazākas, biežākas maltītes un kaloriju bagātas uzkodas, ja cilvēks neēd pietiekami (NIA padomi, kā labi ēst).
6. Palīdziet ar dzeršanu. Visas dienas garumā piedāvājiet nelielas glāzes ūdens vai citu dzērienu, kā arī ēdienus ar lielu ūdens daudzumu, piemēram, augļus, zupu, piena kokteiļus un smūtijus. Ja cilvēks negrib ūdeni, NIA iesaka pamēģināt sulu, garšotu ūdeni, buljonu, pienu vai bezkofeīna kafiju vai tēju.
7. Pārbaudiet temperatūru. Cilvēks var nepamanīt, ka ēdiens vai dzēriens ir pārāk karsts.
8. Pielāgojiet traukus un glāzes. Bļodas šķīvju vietā, karotes ar lielu rokturi un glāzes ar vākiem var padarīt ēšanu vieglāku. Nesatraucieties par kārtību.
9. Padariet ēdienu vieglāk košļājamu un norījamu. Sagrieziet ēdienu mazos gabaliņos vai piedāvājiet mīkstus ēdienus. Ja cilvēks ēdot klepo vai žņaudzas, pastāstiet ārstam.
10. Nespiediet ēst. NIA norāda, ka apetīte dabiski samazinās Alcheimera slimības vēlākajos posmos.

Pazīmes, par kurām stāstīt ārstam

Svara zudums, atteikšanās ēst, nogurums vai vājums var būt pazīmes, ka cilvēks neēd pietiekami. Alzheimer’s Society norāda, ka sāpīgi zobi vai protēzes, depresija, aizcietējums un medikamentu izmaiņas var visas samazināt apetīti (Alzheimer’s Society par apetīti). NIA uzskaitītās dehidratācijas pazīmes ir sausa mute, reibonis, ātra sirdsdarbība un halucinācijas (NIA par biežākajām medicīniskajām problēmām).

Runājiet ar ārstu

Pirms lielām izmaiņām savā vai kāda cita uzturā pārrunājiet to ar ārstu vai reģistrētu dietologu, īpaši, ja jums ir diabēts, nieru slimība, norīšanas problēmas vai nesen zudis svars. Cilvēkam, kas dzīvo ar demenci, pajautājiet, cik daudz viņam jāēd un jādzer katru dienu, un vai dietologs vai uztura bagātinātāji varētu palīdzēt.

Meklējiet tūlītēju palīdzību, ja cilvēks žņaudzas vai pēkšņi kļūst apjucis, stipri reibst vai ģībst.