Vai smadzeņu spēles novērš demenci? Ko rāda pierādījumi

Smadzeņu spēles ir visur, un daudzas sola, ka prāts paliks jauns. Ja jūs rūpējaties par cilvēku ar demenci vai uztraucaties par savu atmiņu, ir dabiski domāt, vai to spēlēšana varētu palīdzēt. Šeit ir tas, ko pētījumi patiesībā rāda, gan iepriecinošās, gan neiepriecinošās daļas.

Šī ir vispārīga informācija, nevis medicīniska konsultācija. Skatiet mūsu medicīnisko atrunu.

Vai smadzeņu spēles novērš demenci?

Nevienai smadzeņu spēlei nav pierādīts, ka tā novērš demenci. Nacionālais novecošanās institūts (NIA) iesaka būt piesardzīgiem pret apgalvojumiem, ka datorspēles un tiešsaistes spēles uzlabo atmiņu, un norāda, ka nav pietiekami pierādījumu tam, ka kāda komerciāla smadzeņu treniņa lietotne dod tādu pašu efektu kā klīniskajos pētījumos pārbaudītais treniņš (NIA par Alcheimera slimības profilaksi).

Tas nenozīmē, ka spēles nav noderīgas. Tas nozīmē, ka to vērtība slēpjas baudā, sabiedrībā un rutīnā, nevis aizsardzībā pret demenci.

Kas ir „tuvā pārnese” un kāpēc tas ir svarīgi?

Kad jūs trenējat uzdevumu, parasti kļūstat labāki tajā pašā uzdevumā. Pētnieki to sauc par treniņa efektu. Sarežģītāks jautājums ir, vai uzlabojums pārnesas uz citām lietām: uz līdzīgiem uzdevumiem (tuvā pārnese) vai uz ikdienas dzīvi, piemēram, atcerēties tikšanās vai pārvaldīt naudu (tālā pārnese).

Lielā 2016. gada pārskatā tika pētīti pētījumi, ko smadzeņu treniņu uzņēmumi minēja kā labākos pierādījumus. Tajā tika atrasts plašs pierādījumu daudzums tam, ka cilvēki uzlabojas trenētajos uzdevumos, mazāk pierādījumu tam, ka uzlabojas līdzīgos uzdevumos, un gandrīz nekādu pierādījumu tam, ka treniņš uzlabo ikdienas domāšanu. Daudziem pētījumiem bija arī dizaina trūkumi, kas neļāva izdarīt drošus secinājumus (Simons un kolēģi, Psychological Science in the Public Interest).

Ko saka pārskati par datorizētiem smadzeņu treniņiem?

Cochrane pārskati, kas apkopo labākos pieejamos izmēģinājumus, ir pētījuši datorizētu treniņu, kas ilgst vismaz 12 nedēļas:

• Veseli pieaugušie 65 gadu vecumā un vecāki: astoņi izmēģinājumi ar 1183 cilvēkiem. Pierādījumu kvalitāte bija zema vai ļoti zema. Var būt neliels labums tūlīt pēc treniņa, bet nav skaidru pierādījumu, ka tas saglabājas (Cochrane pārskats, veseli vecāki pieaugušie).
• Cilvēki ar vieglu kognitīvu traucējumu: astoņi izmēģinājumi ar 660 cilvēkiem. Neviens izmēģinājums neziņoja, vai cilvēki vēlāk saslima ar demenci, un pierādījumi bija pārāk vāji, lai izdarītu secinājumus (Cochrane pārskats, vieglu kognitīvo traucējumu gadījumā).

Ko atklāja ACTIVE izmēģinājums?

ACTIVE ir liels ASV izmēģinājums, kas sākās 1998. gadā ar 2802 pieaugušajiem vecumā 65 gadi un vecāki, kas dzīvoja patstāvīgi un neuzrādīja būtiskas atmiņas vai domāšanas problēmas. Dalībnieki nejauši tika iedalīti vienā no trim mazu grupu treniņu veidiem (apstrādes ātrums, atmiņa vai spriešana) vai kontroles grupā bez kontakta. Treniņš bija līdz desmit sesijām piecu līdz sešu nedēļu laikā. Daži cilvēki, kas bija apmeklējuši lielāko daļu sesiju, nejauši saņēma arī atkārtotas sesijas aptuveni pēc viena un trim gadiem.

Ātruma treniņš ietvēra vizuālas informācijas atpazīšanu un apstrādi arvien īsākos acu mirklīšos, un līmenis mainījās atkarībā no tā, cik labi cilvēks progresēja.

2026. gadā pētnieki 2021 dalībnieku ierakstus saistīja ar Medicare datiem 20 gadu garumā (ACTIVE 20 gadu analīze). Lūk, precīzi, ko viņi atklāja:

• Ātruma treniņš plus vismaz viena atkārtota sesija: zemāks diagnosticētas demences īpatsvars nekā kontroles grupā bez kontakta (riska attiecība 0,75, kas aptuveni nozīmē par 25% zemāku īpatsvaru).
• Ātruma treniņš bez atkārtotām sesijām: nav zemāka īpatsvara.
• Atmiņas vai spriešanas treniņš: nav būtiska efekta uz demences diagnozēm.
• Katra treniņa grupa kopumā salīdzinājumā ar kontroles grupu bez kontakta: tendence uz zemāku īpatsvaru, bet ne statistiski būtiska.

Šī atklājuma robežas

• Tas attiecas uz vienu konkrētu veidu uzraudzītu ātruma treniņu ar atkārtotām sesijām, nevis uz smadzeņu spēlēm kopumā.
• Būtiskais rezultāts nāca no apakšgrupas (cilvēki, kas pabeidza lielāko daļu sākotnējo sesiju un saņēma atkārtotas sesijas), nevis no visas ātruma grupas.
• Demence tika mērīta, izmantojot diagnožu kodus Medicare prasījumos, nevis pārbaudot katru cilvēku. Aptuveni ceturtdaļa sākotnējo dalībnieku tika izslēgti, jo bija iekļauti Medicare Advantage, kur nav pilnu prasījumu ierakstu.
• Dalībniekiem sākumā nebija būtisku domāšanas problēmu. Rezultāti neko neizsaka par spēlēm cilvēkiem, kas jau dzīvo ar demenci.

Tas ir interesants rezultāts, kas pelnās vairāk pētījumu. Tas nav pierādījums, ka kāda lietotne novērš demenci.

Ko FTC teica par Lumosity?

2016. gada janvārī Lumos Labs, Lumosity ražotājs, piekrita samaksāt 2 miljonus dolāru, lai nokārtotu Federālās tirdzniecības komisijas apsūdzības par maldinošu reklamu. FTC norādīja, ka uzņēmums apgalvoja bez pietiekamas zinātniskas bāzes, ka tā spēles var uzlabot sniegumu darbā un skolā un var kavēt ar vecumu saistītu pasliktināšanos, vieglus kognitīvus traucējumus, demenci un Alcheimera slimību. Rīkojums prasa uzņēmumam pirms šādu apgalvojumu izteikšanas nākotnē iegūt kompetentus un ticamus zinātniskus pierādījumus (FTC preses relīze).

Mācība ģimenēm: esiet skeptiski pret jebkuru spēli, lietotni vai programmu, kas sola aizsargāt atmiņu vai novērst demenci.

Vai spēles var palīdzēt cilvēkam, kam jau ir demence?

Tās var padarīt labu dienu vēl labāku, un tas ir ļoti svarīgi. Vislabāk pētītā pieeja ir kognitīvā stimulācija: patīkamas grupu nodarbības, piemēram, diskusijas, atmiņu stāsti, vārdu spēles, mīklas un mūzika, parasti mazā grupā, ko vada vadītājs.

2023. gada Cochrane pārskatā par 37 izmēģinājumiem ar 2766 cilvēkiem ar vieglu līdz vidēji smagu demenci tika atrasts (Cochrane pārskats par kognitīvo stimulāciju):

• nelielu, īslaicīgu labumu domāšanas testos (vidējas kvalitātes pierādījumi);
• klīniski nozīmīgus uzlabojumus saziņā un sociālajā mijiedarbībā (augstas kvalitātes pierādījumi, no mazāka pētījumu skaita);
• nelielu labumu dzīves kvalitātei, garastāvoklim un uzvedībai.

Labumi tika mērīti galvenokārt tūlīt pēc programmām, kas ilga aptuveni desmit nedēļas, un maz pētījumu pārbaudīja, vai tie saglabājas. Kognitīvā stimulācija ir strukturēta grupu programma, tāpēc šie rezultāti automātiski neattiecas uz cilvēku, kas spēlē spēli vienatnē planšetdatorā.

2024. gada Lancet komisija arī norāda, ka aktivitāšu programmas ir svarīgas cilvēkiem, kas dzīvo ar demenci, lai saglabātu prieku un jēgu (Lancet komisija).

Kam spēles patiesībā ir noderīgas?

Ja tās izvēlētas labi, spēles var dot:

• Prieku. Patīkama pusstunda ir vērtīga pati par sevi.
• Saikni. Spēlēšana blakus dod kaut ko viegli kopīgu, kad saruna ir grūta. Skatiet, kā spēlēt kopā.
• Rutīnu. Pazīstama aktivitāte katru dienu vienā un tajā pašā laikā var sniegt mieru.
• Pašapziņu. Aktivitātes, kas atbilst tam, ko cilvēks joprojām labi spēj, ļauj justies spējīgam, nevis pārbaudītam.
• Sarunu. Attēls vai pazīstams teiciens var atvērt stāstu. Izmēģiniet sarunu kartītes vai pabeidziet teicienu.

Ko izvairīties: taimerus, punktus, sēriju skaitījumus un visu, kas šķiet kā atmiņas tests. Ja cilvēks kļūst neapmierināts, apstājieties. Agrāka beigšana vai vienkārša kopā sēdēšana ir labs rezultāts. Mūsu rokasgrāmatā par lietotņu un spēļu izvēli ir kontrolsaraksts.

Kur ir Golden Moments

Golden Moments spēles, piemēram, attēlu pāri, attēlu puzle un liela drukas meklēšanas spēle, ir paredzētas baudai un kopīgam laikam. Tām nav pulksteņa un nav punktu. Tās nav ārstēšana, un tās nenovērš un neapstādina demenci. Mēs labprātāk to pateiksim skaidri, nekā apsolīsim to, ko neviena spēle nevar sniegt.

Runājiet ar ārstu

Ja jūs uztraucaties par atmiņas izmaiņām sevī vai kādā, par ko rūpējaties, vērsieties pie ārsta, nevis paļaujieties uz lietotni. Ārsts var meklēt ārstējamus cēloņus un pārrunāt soļus, kuriem ir labākie pierādījumi, piemēram, asinsspiediena kontroli un dzirdes pārbaudi. Papildu informāciju skatiet sadaļā Vai demenci var novērst?. Pēkšņas apjukuma vai citām pēkšņām izmaiņām meklējiet tūlītēju medicīnisku palīdzību.