Kad cilvēks ar demenci jautā to pašu atkal un atkal

„Cikos ir ārsta vizīte?” Desmit minūtes vēlāk: „Cikos ir ārsta vizīte?” Dzirdēt vienu un to pašu jautājumu atkal un atkal ir viena no nogurdinošākajām lietām, rūpējoties par cilvēku ar demenci. Tas ir ļoti bieži, tas nenotiek tīšām, un ir maigi veidi, kā atbildēt, kas padara dienu vieglāku abiem.

Kāpēc cilvēks ar demenci jautā vienu un to pašu atkal un atkal?

Galvenokārt atmiņas dēļ. Demence ietekmē īstermiņa atmiņu, tāpēc cilvēks bieži neatceras, ka jau jautājis, vai neatceras atbildi. Alzheimer’s Foundation of America raksturo jautājumu atkārtošanu daudzas reizes kā ierastu un gaidāmu.

Jautājumam bieži ir arī sajūta. Alzheimer’s Association skaidro, ka atkārtots jautājums var izteikt bažas, lūgumu pēc palīdzības vai trauksmi un nedrošību, un cilvēks bieži meklē mierinājumu un pazīstamību. „Kad mēs dosimies?” patiesībā var nozīmēt „Es uztraucos par to”. Garlaicība, bailes, troksnis un izmaiņas ikdienas ritmā var to izraisīt, un atkārtots jautājums var norādīt arī uz vajadzību, piemēram, pēc tualetes (Family Caregiver Alliance).

Ko teikt?

Atbildiet mierīgi un īsi, it kā pirmo reizi.

• Turiet atbildi īsu un vienmēr vienādu. „Ārsts ir pulksten divos. Es būšu kopā ar jums.” Vienāda atbilde ir vieglāk uztverama.
• Atbildiet uz sajūtu. „Jūs domājat par ārstu. Tas būs šodien pēcpusdienā, un es jūs aizvedīšu. Jums nav nekas jādara.”
• Silta balss un maigs pieskāriens, ja cilvēks to pieņem. Alzheimer’s Association iesaka saglabāt mieru un nelietot loģiku vai nestrīdēties.
• Sniedziet atbildi, ko viņš meklē, tik bieži, cik vajadzīgs. Alzheimer’s Association norāda, ka atbildi var atkārtot tik reizes, cik viņš jautā.

Ko izvairīties teikt?

• „Jūs jau to jautājāt.” Family Caregiver Alliance iesaka neatgādināt, ka viņi tikko jautāja. Tas nepalīdz atcerēties, un tas var izskatīties pēc rājiena.
• Garus skaidrojumus. Vairāk vārdu nozīmē vairāk aizmirstamā.
• Nopūtas, acu pārvelšana vai ass tonis. National Institute on Aging iesaka būt pacietīgam un neparādīt vilšanos. Tas ir grūti; skatiet tālāk sadaļu par pārtraukumiem.

Vienkārši rīki, kas atbild uz jautājumu jūsu vietā

Kamēr cilvēks vēl spēj lasīt, rakstīta atbilde, ko var redzēt, bieži palīdz vairāk nekā mutiska.

Šīs idejas nāk no Alzheimer’s Association un Alzheimer’s Los Angeles. Norādiet uz piezīmi maigi („Apskatīsimies tāfeli kopā”), nevis sakot „Es to uzrakstīju jums”.

Stāstiet par notikumiem tuvu laikam

Ja par tikšanos vai izbraukumu runājat dienas iepriekš, var rasties stundām ilgi jautājumi ar bažām. Family Caregiver Alliance un Alzheimer’s Los Angeles abi iesaka runāt par plāniem, īpaši par stresainiem, piemēram, ārsta vizītēm vai mazgāšanos, tikai neilgi pirms tiem. Tad pastāstiet, kas notiks tālāk, pa vienam solim.

Aktivitātes, kas var novirzīt uzmanību

Kad esat atbildējis un atzinis sajūtu, mierīga, patīkama aktivitāte var palīdzēt, īpaši, ja aiz jautājumiem slēpjas garlaicība. Katrs iepriekš minētais avots iesaka novirzīt uzmanību uz to, ko cilvēks mīl.

1. Īsa, vienkārša spēle kopā. Attēlu pāri attēli paliek redzami, tāpēc nekas nav jāatceras.
2. Pazīstams darbs. Dvieļu salocīšana, zeķu kārtošana vai galda klāšana. Kopā sakārtot ir ekrāna versija.
3. Runājiet par to, ko viņš mīl. Sarunu kārtis piedāvā atvērtus jautājumus bez pareizām atbildēm.
4. Mūzika, pastaiga vai uzkoda. National Institute on Aging min šos starp vienkāršiem veidiem, kā novirzīt uzmanību.
5. Klusa pauze. Sēdiet kopā, skatieties pa logu vai izmēģiniet kopīgu mierīgās elpošanas brīdi.

Ja viņi atgriežas pie jautājuma, atbildiet vēlreiz, laipni. Tas ir pilnīgi kārtībā.

Meklējiet modeļus

Alzheimer’s Association iesaka pamanīt, vai jautājumi rodas noteiktā dienas laikā, ap noteiktiem cilvēkiem vai noteiktās vietās. Ja tie vienmēr sākas pirms apmeklētāju ierašanās vai vēlā pēcpusdienā, varat plānot iepriekš: piezīme par vizīti, gatava pazīstama aktivitāte, klusāka istaba. Mūsu ceļvedis par mierīgām aktivitātēm vēlā pēcpusdienā var palīdzēt, ja vakari ir visgrūtākie.

Rūpējieties par sevi

Atbildēt uz vienu un to pašu jautājumu divdesmitajo reizi ir noguldinoši. Ja jūtat, ka jūsu pacietība izsīkst, bet cilvēks ir drošībā, uz dažām minūtēm dodieties uz citu istabu un ieelpojiet, kā iesaka Alzheimer’s Los Angeles. National Institute on Aging mudina aprūpētājus lūgt palīdzību un apsvērt atelpas aprūpi. Vairāk ideju ir mūsu aprūpētāja pašaprūpes ceļvedī.

Kad vērsties pie ārsta?

Sazinieties ar ārstu nekavējoties, ja jautājumi, apjukums vai uzvedības izmaiņas pēkšņi rodas vai ievērojami pasliktinās stundu vai dienu laikā. National Institute on Aging norāda, ka pēkšņas vai strauji mainīgas uzvedības izmaiņas, īpaši pēc infekcijas vai zāļu maiņas, nekavējoties jānodod ārsta uzmanībai. Dementia Australia skaidro, ka infekcija, zāles, dehidratācija, sāpes vai aizcietējums var izraisīt deliriju, pēkšņu un smagu apjukumu, kam nepieciešama ātra ārstēšana. Ja kāds ir apdraudēts, zvaniet vietējiem ārkārtas dienestiem.