Sāpju atpazīšana cilvēkam ar demenci

Cilvēki ar demenci jūt sāpes arī tad, kad nespēj tās skaidri izskaidrot. Cilvēks var izmantot citus vārdus, žestus vai uzvedības izmaiņas, lai parādītu, ka kaut kas nav kārtībā. Aprūpētājs var pamanīt un dalīties ar šīm izmaiņām, bet cēloni vienatnē nedrīkst diagnosticēt.

Dementia Australia sāpju padomi iesaka tieši jautāt un meklēt ārsta novērtējumu, ja ir aizdomas par sāpēm. Alcheimera asociācija arī norāda, ka fiziskas neērtības var veicināt uzvedības izmaiņas. Šī rokasgrāmata sniedz vispārīgu informāciju, nevis sāpju novērtējumu vai ārstēšanas plānu.

Vai cilvēks ar demenci var just sāpes, neko neteicot?

Jā. Sāpes joprojām ir reālas, kad cilvēks nespēj atrast vārdus, lai tās izteiktu. Viņš var nesaprast jautājumu par konkrētu ķermeņa daļu vai grūti pateikt, kad un kā kaut kas sāp. Nedomājiet, ka klusums nozīmē, ka cilvēks jūtas labi.

Jautājiet klusā brīdī, izmantojot vārdus, ko viņš zina. „Vai tev sāp?” vai „Vai tas sāp?” var būt vieglāk nekā garš paskaidrojums. Daži cilvēki atpazīst vārdus „sāp”, „nogurdinoši” vai „neērti”. Dodiet laiku atbildēt un pieņemiet atbildi, neizmēģinot un nelabojot to.

Uzdodiet vienu vienkāršu jautājumu un apstājieties. Cilvēks var norādīt, žestikulēt vai izmantot pazīstamu frāzi, nevis nosaukt ķermeņa daļu. Izvairieties no straujiem jautājumiem vai ievirzīšanas uz „jā”. Ja viņš saka „nē”, bet jūs esat pamanījis izmaiņas, dalieties ar izmaiņām ar veselības speciālistu, nevis strīdieties par to, vai sāpes ir.

Kādas izmaiņas vērts pamanīt?

Meklējiet izmaiņas salīdzinājumā ar cilvēka parasto sejas izteiksmi, kustībām un rutīnu. Viņš var sarauties, saraukt pieri, raudāt, vaidēt, saudzēt kādu ķermeņa daļu, kustēties mazāk, gulēt citādi vai zaudēt interesi par ēdienu. Viņš var kļūt neparasti kluss, nomākts vai nemierīgs.

Neviena no šīm pazīmēm pati par sevi neapliecina, ka cilvēkam sāp. Tām var būt daudz cēloņu. Izmaiņa, piemēram, ēdiena atteikšana, var būt saistīta ar mutes sāpēm, bet var būt arī cits skaidrojums. Dalieties ar to, ko redzat, ar ārstu vai medmāsu, un ļaujiet viņiem novērtēt cēloni.

Kā aprakstīt to, ko esat pamanījis?

Pierakstiet dažus faktus, kas palīdz izskaidrot izmaiņu. Atzīmējiet, kas notika, kad tas sākās, cik bieži to redzat un kas notika tajā brīdī. Piemēram, pieminiet, ja cilvēks saraujas, stāvot augšā, izvairās no pazīstamas aktivitātes vai ēd mazāk nekā parasti. Iekļaujiet cilvēka paša vārdus vai žestus.

Salīdziniet izmaiņu ar cilvēka normālo modeli, nevis ar citu cilvēku. Kluss cilvēks var nekliegt, ja viņam sāp; cits var izteikt neērtību, kustoties vai runājot vairāk. Nevajag piešķirt sāpju punktus vai nolemt, ka uzvedībai ir viens cēlonis. Mērķis ir sniegt veselības speciālistam noderīgus novērojumus.

Ja cilvēks piekrīt, dalieties ar piezīmēm ģimenes loceklim, medmāsai vai ārstam, kas iesaistīti viņa aprūpē. Glabājiet informāciju privātu un nododiet tikai to, kas palīdz cilvēkam saņemt aprūpi. Mūsu rokasgrāmatā par slimnīcas vizīti ir vairāk par saziņas vēlmju kopīgošanu ar slimnīcas personālu.

Ko darīt, ja domājat, ka cilvēkam varētu sāpēt?

Sazinieties ar veselības speciālistu un aprakstiet, kas mainījās. Sāpēm var būt daudz cēloņu, tostarp vecas traumas, artrīts, zobu problēmas, infekcija, aizcietējums vai spiediens no sēdēšanas vienā pozā. Ārsts var pārbaudīt cilvēka veselību un izlemt, kāds novērtējums vai ārstēšana der.

Nesāciet sāpju zāles, nemainiet devu un nepārtrauciet citas zāles, balstoties uz vietni. Dažas zāles var mijiedarboties vai būt nedrošas cilvēkiem ar noteiktām veselības problēmām. Ievērojiet cilvēka aprūpes plānu un jautājiet izrakstītājam vai farmaceitam, ja kaut kas nav skaidrs.

Jūs varat arī mazināt tūlītēju spiedienu, kamēr meklējat padomu. Jautājiet, kas būtu ērtāk, ļaujiet cilvēkam atpūsties un neuzstājiet uz kustību vai aktivitāti, kas sāp. Pirms siltuma, ledus, masāžas vai cita paņēmiena izmantošanas pajautājiet veselības speciālistam, ja neesat pārliecināts, vai tas ir drošs.

Vai uzvedības izmaiņas var izraisīt kas cits?

Jā. Sāpes ir viens iespējams satraukuma cēlonis, taču izmaiņas var būt saistītas arī ar nogurumu, mulsinošu vidi, izsalkumu, infekciju, zāļu efektu vai citu veselības problēmu. Apskatiet, kas notika pirms izmaiņas un vai tā atkārtojas, bet nemēģiniet pats noskaidrot medicīnisko cēloni.

Ja cilvēks pēkšņi kļūst apjucis vai ļoti atšķirīgs no parastā, nekavējoties pastāstiet veselības speciālistam. NHS norāda, ka pēkšņa apjukums prasa tūlītēju medicīnisku palīdzību. Izmantojiet vietējos neatliekamās palīdzības dienestus vai steidzamās palīdzības procesu, kas darbojas jūsu dzīvesvietā.

Ja izmaiņa ir pakāpeniska vai atkārtojas, norunājiet ārsta vizīti un ņemiet līdzi savas piezīmes. Rokasgrāmata par sagatavošanos ārsta vizītei sniedz vienkāršu veidu, kā uzskaitīt jautājumus un aprakstīt izmaiņas.

Kā palīgi var atbildēt cieņpilni?

Pastāstiet cilvēkam, ko darāt, pirms palīdzat. Jautājiet atļauju, pirms pieskaraties viņam vai pārvietojat apģērba daļu. Piedāvājiet vienu nelielu izvēli, piemēram, atpūsties tagad vai sēdēt citā vietā, un dodiet laiku atbildei. Ja viņš atsakās, apstājieties un jautājiet veselības speciālistam citu pieeju.

Jautājiet cilvēkam, kādi vārdi vai kāda palīdzība viņam ir vēlama. Ar viņa piekrišanu dalieties ar noderīgu informāciju ar citiem uzticamiem palīgiem, lai cilvēkam nebūtu jāskaidro viens un tas pats atkārtoti. Nerunājiet par viņu tā, it kā viņš nebūtu klāt.

Sāpes var būt grūti pamanīt no malas. Maigs jautājums, izmaiņu vērošana un profesionāla padoma saņemšana var palīdzēt, lai cilvēks tiktu uzklausīts, bet pazīme netiktu uzskatīta par diagnozi.