Slimnīcas apmeklējums ar demenci

Slimnīcas apmeklējums var traucēt pazīstamu rutīnu un var būt grūti saprotams. Cilvēkam ar demenci tur var būt vajadzīgs vairāk laika, paskaidrojumu un palīdzības ikdienas darbībās. Iepriekšēja plānošana, ko nodot personālam, var atbalstīt cilvēku un tos, kas viņam palīdz.

Alzheimer’s Association ceļvedis par slimnīcu un izrakstīšanu un Dementia Australia ceļvedis par došanos uz slimnīcu iesaka sagatavot noderīgu informāciju, pazīstamas lietas un jautājumus par turpmāko rīcību. Slimnīcas personāla norādījumi ir svarīgāki par šo vispārīgo ceļvedi.

Kā sagatavoties plānotam slimnīcas apmeklējumam?

Ja apmeklējums ir plānots, jautājiet cilvēkam, ko viņš par to saprot un ko vēlas zināt. Iesaistiet viņu lēmumos, cik vien viņš vēlas. Daži cilvēki labprāt uzzina par apmeklējumu iepriekš, citi var justies mierīgāk ar īsu, klusu skaidrojumu tuvāk laikam. Ja iespējams, ievērojiet cilvēka vēlmi.

Jautājiet slimnīcai, kādu informāciju un mantas ņemt līdzi. Aktuāls zāļu saraksts, alerģijas, ja tās zināmas, un regulāro veselības speciālistu vārdi un tālruņu numuri var palīdzēt personālam. Ņemiet brilles, dzirdes aparātus, pazīstamas drēbes, higiēnas piederumus un mierinošu lietu, ja slimnīca to atļauj. Juridiskus vai iepriekšējas aprūpes dokumentus paturiet pie cilvēka tikai tad, ja tie ir svarīgi un cilvēks vai pilnvarotais lēmumu pieņēmējs izvēlas tos ņemt līdzi.

Plānojiet, kas var pavadīt cilvēku un kā ģimene vai uzticami palīgi dalīsies ar atjauninājumiem. Ja viens cilvēks nevar palikt, lūdziet citu uzticamu personu nomainīt. Cilvēks var vēlēties kompāniju dažās apmeklējuma daļās un privātumu citās.

Kādu informāciju dalīties ar slimnīcas personālu?

Dalieties ar detaļām, kas palīdz personālam sazināties ar šo cilvēku un rūpēties par viņu. Ar cilvēka piekrišanu uzrakstiet īsu piezīmi, kurā ir viņa vēlamais vārds, kā viņš sazinās, kas palīdz viņam saprast un kādas rutīnas vai mierinošas lietas ir svarīgas. Varat pieminēt arī to, kā viņš izrāda sāpes vai satraukumu, ja viņš var neizmantot vārdus.

Turiet piezīmi īsu un privātu. Dalieties ar aprūpes komandas dalībniekiem, kuriem tā nepieciešama. Jautājiet personālam, kā viņi vēlas saņemt šo informāciju un kur to glabāt. Neliekiet sensitīvas detaļas publiski redzamā vietā un nedalieties ar apmeklētājiem, kuriem tās nav vajadzīgas.

Cilvēkam jābūt iesaistītam sarunās, cik vien iespējams. Lūdziet personālam runāt ar viņu tieši, izmantot vienkāršus vārdus un dot laiku atbildei. Ja jāpiemin kaut kas, ko cilvēks varbūt neatceras, paskaidrojiet, ko novērojāt, nemīnot par cēloni.

Kā palīdzēt neatliekamās palīdzības uzņemšanas laikā?

Ja apmeklējums ir negaidīts, aprakstiet, kas notika, kad tas sākās un kas mainījās salīdzinājumā ar cilvēka parasto uzvedību. Personāls var jautāt to pašu vairākkārt. Īsa rakstiska piezīme var palīdzēt sniegt vienu un to pašu skaidro stāstu dažādiem cilvēkiem.

Pastāstiet personālam, ka cilvēkam ir demence un kas parasti palīdz. Jautājiet, kurš būs galvenais kontaktpersona atjauninājumiem. Ja cilvēks gaida, mierinoša balss, klusa lieta, ko skatīties, vai brilles un dzirdes aparāti var palīdzēt, ja personāls saka, ka tie ir droši lietojami.

Sekojiet klīniskās komandas norādījumiem. Pirms palīdzības ar ēdienu, dzērienu, zālēm, staigāšanu vai personīgo aprūpi pajautājiet personālam, kas šajā brīdī ir drošs. Slimnīcas izmeklējumi vai ārstēšana var uz laiku mainīt to, ko cilvēks spēj izdarīt.

Ko darīt, ja cilvēks šķiet pēkšņi citāds?

Nekavējoties pastāstiet medmāsai vai ārstam, ja cilvēks pēkšņi kļūst apjucis vai uzvedas krasi citādāk nekā parasti. Nepieņemiet, ka tas ir tikai demence. NHS norādījumi par pēkšņu apjukumu norāda, ka pēkšņs apjukums prasa tūlītēju medicīnisku uzmanību.

Dalieties ar informāciju par to, kad izmaiņa sākās un ko esat pamanījis. Cilvēks var parādīt diskomfortu ar izmaiņām sejas izteiksmē, kustībās, miegā vai ēšanā, pat ja nevar to izskaidrot. Lūdziet aprūpes komandu novērtēt izmaiņu, nevis mēģiniet to diagnosticēt pašam.

Kā atbalstīt cilvēku slimnīcas uzturēšanās laikā?

Saglabājiet pazīstamu rutīnu, ja personāls saka, ka tā ir droša. Ņemiet līdzi pazīstamu fotogrāfiju vai citu mierinošu lietu, samaziniet liekās skaņas, ja iespējams, un skaidrojiet pa vienam solim. Ļaujiet cilvēkam darīt to, ko viņš var un vēlas. Jautājiet personālam pirms aprīkojuma pārvietošanas, istabas maiņas vai palīdzības ar ēdienu un personīgo aprūpi.

Cilvēkam var būt vajadzīga palīdzība, lai izmantotu izsaukuma pogu, atrastu tualeti vai saprastu jaunu grafiku. Pastāstiet personālam, kāds atbalsts parasti vajadzīgs, un jautājiet, kā lūgt palīdzību starp apmeklējumiem. Ja cilvēks vēlas, lai kāds būtu kopā ar viņu, jautājiet, kādu apmeklējumu vai nakts atbalstu slimnīca var nodrošināt.

Slimnīcas uzturēšanās var noguldināt arī aprūpētājus. Ja cilvēks piekrīt, vienojieties, ka cits uzticams cilvēks uzņemas maiņu. Jautājiet slimnīcas kontaktpersonai vai sociālajam darbiniekam par atbalstu cilvēkam un ģimenei, kamēr uzturēšanās turpinās.

Ko pārbaudīt, pirms cilvēks dodas prom?

Lūdziet rakstisku izrakstīšanas plānu. Pārbaudiet, vai tajā ir skaidri norādītas turpmākās vizītes, aprūpes uzdevumi, zāļu izmaiņas un kam zvanīt, ja rodas problēma. Ja norādījumi nav skaidri, lūdziet izrakstīšanas komandai tos paskaidrot pirms aiziešanas.

Pārrunājiet, kāds atbalsts mājās būs vajadzīgs. Padomājiet, kas palīdzēs ar maltītēm, kustībām, mazgāšanos, vizītēm un jebkuru jaunu aprīkojumu vai mājas pakalpojumiem. Esiet godīgs par to, ko ģimene un draugi var nodrošināt. Ja plāns šķiet grūti īstenojams, jautājiet slimnīcas izrakstīšanas plānotājam par citiem vietējiem pakalpojumiem.

Pēc atgriešanās mājās dodiet laiku atpūtai un pakāpeniskai atgriešanās pazīstamajā rutīnā. Dalieties ar rakstisku plānu tikai ar tiem cilvēkiem, kurus cilvēks ir piekritis iesaistīt. Ja cilvēks pēkšņi kļūst apjucis vai nopietni slims, meklējiet steidzamu medicīnisku palīdzību, nevis gaidiet plānotu turpmāko vizīti.

Mierīgs apmeklējums ne vienmēr ir iespējams, īpaši ārkārtas situācijā. Sagatavošanās, skaidra saziņa un rakstisks izrakstīšanas plāns joprojām var palīdzēt visiem zināt, kas notiks tālāk.