Ko darīt, ja cilvēks ar demenci nokrīt

Krišana var būt biedējoša gan cilvēkam, gan visiem, kas atrodas tuvumā. Saglabājiet mieru un koncentrējieties uz tūlītēju drošību. Nedomājiet, ka cilvēks nav ievainots tikai tāpēc, ka viņš nevar izskaidrot, kas notika, vai pateikt, kur sāp.

Ko darīt tieši pēc krišanas?

Pārbaudiet, vai cilvēks ir nomodā, vai viņš šķiet ievainots vai nejūtas labi un vai var reaģēt kā parasti. Nesteidziniet viņu piecelties un nemēģiniet pacelt viņu pats. NHS norāda, ka neatliekama palīdzība nepieciešama, ja cilvēks, iespējams, ir ievainojis galvu, muguru, kaklu vai gurnu, ir cietis citu smagu traumu vai nevar piecelties.

• Izsauciet vietējos neatliekamās palīdzības dienestus, ja var būt kāda no šīm nopietnajām pazīmēm. Ievērojiet dispečera norādījumus.
• Turiet cilvēku ērtu un siltu, kamēr gaidāt palīdzību. Nepārvietojiet viņu, ja jums ir aizdomas par nopietnu traumu vai neesat pārliecināts, vai tas ir drošs.
• Esiet kopā ar viņu, ja varat. Runājiet īsi un mierīgi. Nejautājiet, kas notika, un neuzstājiet, ka viņš piecelsies.
• Ja cilvēks ir sāpēs, ievainots vai slims, bet tūlītēja drauda nav, sazinieties ar vietējo steidzamo medicīnisko konsultāciju vai viņa veselības speciālistu, lai saņemtu norādījumus.

Nemēģiniet nest vai celt cilvēku vienatnē. Ja pastāv krišanas aprūpes plāns, sekojiet tam tikai tad, ja tas atbilst tam, kas notiek tagad; ja cilvēks var būt nopietni ievainots, saņemiet neatliekamo palīdzību.

Ko darīt, ja cilvēks šķiet spējīgs piecelties?

Nesteidziniet cilvēku. Jautājiet, kā viņš jūtas un vai viņš vēlas palīdzību. Ja viņš šķiet neievainots un var piecelties, izmantojot parasto atbalstu, bez paceļšanas, dodiet laiku un paliekiet tuvu. Apstājieties, ja viņš jūt sāpes, kļūst reibonis vai nevar tikt galā. Ja neesat pārliecināts, pajautājiet veselības speciālistam, nevis mēģiniet pārvietošanu, kuru neesat apmācīts veikt.

NHS iesaka pēc piecelšanās atvēlēt laiku un atpūsties. Tā pašpalīdzības norādes paredzētas cilvēkam, kas jūtas spējīgs piecelties; tās nav iemesls vilkt vai nest cilvēku, kas nokritis. Cilvēka mobilitāte, līdzsvars un veselības vajadzības atšķiras.

Vai jāsazinās ar ārstu, pat ja traumu nevar redzēt?

Jā. Alcheimera biedrība iesaka runāt ar cilvēka ģimenes ārstu pēc krišanas, pat ja nedomājat, ka viņš ir ievainots. Ja pamanījāt galvas triecienu, sāpes, jaunu apjukumu, vājumu, reibonis vai izmaiņu no cilvēka parastās uzvedības, pastāstiet to, kad zvanāt. Nelietojiet tīmekļa kontrolsarakstu, lai izlemtu, ka medicīniska izvērtēšana nav vajadzīga.

Ja bija galvas trauma, ievērojiet ārsta vai vietējā steidzamās palīdzības dienesta padomu. NHS galvas traumu norādījumi apraksta simptomus, kam nepieciešama steidzama uzmanība. Ja cilvēks pēkšņi kļūst apjucis, ļoti miegains, vemj vai šķiet akūti slims, meklējiet steidzamu palīdzību, nevis gaidiet plānotu vizīti.

Kāda informācija var palīdzēt veselības speciālistam?

Pēc tūlītējo vajadzību nodrošināšanas pierakstiet dažus novērojumus, lai dalītos tajos ar cilvēka piekrišanu:

• kad un kur notika krišana, ja tas zināms;
• ko cilvēks darīja tieši pirms tās;
• vai krišanu kāds redzēja un vai cilvēks, iespējams, ir atsitis galvu;
• kādas sāpes, traumu vai izmaiņas pamanījāt;
• kādas nesen zināmas izmaiņas veselībā, mobilitātē, rutīnā vai zālēs.

Aprakstiet, ko redzējāt, nevis minējiet, kāpēc cilvēks nokrita. Piezīme var atbalstīt sarunu, bet tā neapliecina cēloni. Ja iespējama nopietna trauma vai pēkšņa izmaiņa, vispirms saņemiet palīdzību, nevis aizpildiet ierakstu.

Par ko jautāt turpmākajā pārbaudē?

Ārsts var palīdzēt izlemt, vai cilvēkam nepieciešama izmeklēšana un ko vērot pēc tam. NHS norāda, ka krišanas izvērtējumā var pārbaudīt spēku, redzi, dzirdi, zāles un mājas pielāgojumus. Varat jautāt:

• Vai cilvēkam pēc šīs krišanas nepieciešama izmeklēšana, pat ja nekāda trauma nav redzama?
• Kuras izmaiņas vai simptomi prasa steidzamu palīdzību?
• Vai būtu jāpārskata līdzsvars, redze, dzirde, sāpes vai zāles?
• Vai krišanu dienests vai ergoterapeits varētu palīdzēt novērtēt mobilitāti vai mājas aprīkojumu?
• Kam cilvēkam vai ģimenei jāzvana, ja notiek vēl viena krišana?

Pastāstiet ārstam, ko zināt un ko nezināt. Ja krišana nebija novērota, sakiet to, nevis minējiet, kā tā notika. Nepārtrauciet un nemainiet zāles, nepērciet palīglīdzekli un neuzstādiet aprīkojumu, balstoties tikai uz vietni. Pareizs atbalsts ir atkarīgs no cilvēka veselības, mobilitātes, mājas un vēlmēm.

Kā domāt par nākamo krišanu?

Kad tūlītējās medicīniskās problēmas ir risinātas, apsveriet, kas notika aprūpes vidē un rutīnā. Pārblīvēts ceļš, izmaiņa apgaismojumā vai nepazīstams maršruts var būt svarīgs, taču nepieņemiet, ka viens risks izraisīja krišanu. Jautājiet cilvēkam, ko viņš pamanīja un kas padarītu telpu vieglāk lietojamu. Ja cilvēks nevar atcerēties vai izskaidrot krišanu, dalieties ar to, ko novērojāt, bez spiediena uz detaļām. Pierakstiet laiku, vietu, apavus, apgaismojumu, aktivitāti un jebkuru izmaiņu no parastās kustības vai uzvedības. Īsa piezīme var palīdzēt ārstam meklēt modeļus, bet tā neidentificē cēloni.

Mūsu mājas drošības rokasgrāmata aplūko pārbaudes pa istabām. Ja krišana notika vannas laikā, skatiet mūsu vannošanās rokasgrāmatu. Ārsts, ergoterapeits vai vietējais krišanu dienests var novērtēt individuālas problēmas un ieteikt piemērotas izmaiņas. Neuzstādiet aprīkojumu un nemainiet izrakstītas zāles, balstoties tikai uz šo lapu.

Krišana pati par sevi neparāda, ko cilvēks spēj vai nespēj. Turiet viņu iesaistītu lēmumos par atbalstu un ievērojiet vietējās aprūpes komandas padomu.