Kad cilvēks ar demenci redz vai dzird lietas

Redzēt, dzirdēt, saost, nogaršot vai just to, ko citi nepamana, cilvēkam var šķist īsti. Tas var būt biedējoši, vai arī tas var viņu neuztraukt. Sāciet ar to, kā cilvēks jūtas un vai kādam nedraud briesmas, nevis mēģiniet pierādīt, kas noticis vai nenoticis.

Pieredze var būt halucinācija, bet tā var būt arī maldīga uztvere vai nepareiza atpazīšana. Ēna var izskatīties kā cilvēks; pazīstams cilvēks var tikt sajaukts ar citu. Jums nav jāizlemj, kas notiek. Aprakstiet, ko cilvēks saka un ko jūs pamanāt, un jautājiet ārstam, ja esat norūpējies.

Ko darīt tajā brīdī?

Paliekiet mierīgi, jautājiet, kā cilvēks jūtas, un piedāvājiet mierinājumu, nestrīdoties. Alzheimer’s Association iesaka novērtēt, vai pieredze ir satraucoša vai bīstama. Ja cilvēkam ir ērti un drošība nav apdraudēta, var nebūt vajadzības iejaukties.

• Atzīstiet sajūtu. Varat teikt: „Es neredzu nevienu, bet saprotu, ka tas ir biedējoši. Es esmu šeit.” Tas ir godīgi un parāda cilvēkam, ka viņu uztverat nopietni.
• Turiet vārdus īsus. Garš skaidrojums vai atkārtota labošana var palielināt stresu. Ļaujiet cilvēkam aprakstīt, ko viņš pamana, ja vēlas.
• Piedāvājiet, nevis uzspiediet, izmaiņu. Jautājiet, vai viņš vēlas apsēsties citur, ieslēgt citu gaismu vai paklausīties pazīstamu dziesmu. Pāriet uz labi apgaismotu, pazīstamu istabu var palīdzēt; apstājieties, ja cilvēks negrib pārvietoties.
• Paliekiet tuvu, ja viņš vēlas jūsu klātbūtni. Nepieskarieties pēkšņi. Jautājiet pirms rokas vai apskāviena piedāvāšanas.

Ja pieredze ir nekaitīga un neuztrauc, sekojiet cilvēka vadībai. Nepārvērtiet brīdi testā un nelūdziet pierādīt, ko viņš redzēja.

Dažiem cilvēkiem pieredze ir mierinoša vai pazīstama. Ja cilvēks ir mierīgs un drošībā, var nebūt vajadzības mainīt tēmu vai aizvest viņu citur. Jautājiet, ko viņš vēlas; nepārvērtiet katru šādu brīdi medicīniskā sarunā. Ja viņš ir nobijies, reaģējiet uz šo sajūtu pat tad, ja jūs nevarat redzēt to pašu.

Vai istabā kaut kas varēja tikt sajaukts ar cilvēku vai skaņu?

Pārbaudiet vidi kopā ar cilvēku, ja viņš šo palīdzību vēlas. Alzheimer’s Society atšķir halucinācijas no maldīgām uztverēm, kur reāls objekts vai raksts tiek uztverts nepareizi.

• Uzlabojiet gaismu. Ieslēdziet lampu un pārbaudiet ēnas vai atspulgus no spoguļiem un logiem.
• Pārbaudiet parastās skaņas. Televizors, ventilators vai ierīce var atgādināt balsi vai soļus. Pieskaņojiet to vai izslēdziet tikai tad, ja cilvēks ar to ir ērti.
• Meklējiet rakstus. Raibs paklājs, aizkars vai tapetes var šķist kustība vai priekšmets. Jautājiet, vai cilvēks vēlas paskatīties no citas vietas vai mainīt skatu.
• Pārbaudiet maņu palīglīdzekļus. Ja cilvēks lieto brilles vai dzirdes aparātu, jautājiet, vai viņš vēlas palīdzību, lai pārbaudītu, vai tie ir pieejami un darbojas kā parasti.

Ja pieredze notiek vienā un tajā pašā vietā, meklējiet atkārtotu iemeslu: atspulgu stiklā, spēcīgu grīdas rakstu, televizoru, kas dzirdams no citas istabas, vai vāju gaismu krēslas laikā. Pirms uzskatāt to par uztveres izmaiņu, pārbaudiet, vai nav reālas skaņas vai priekšmeta. Ja maināt vidi, izskaidrojiet to un jautājiet, vai tas šķiet labāk.

Veiciet pa vienai nelielai izmaiņai. Nepārvietojiet cilvēka mantas un nenoņemiet to, ko viņš vērtē, bez jautāšanas. Pazīstama rutīna un mierīga, labi apgaismota telpa var šķist vieglāka.

Kad sazināties ar ārstu?

Sazinieties ar cilvēka ārstu par pieredzēm, kas ir jaunas, atkārtotas, ilgstošas vai satraucošas. Izmaiņas redzē vai dzirdē, slimības, zāles un citi faktori var veicināt. Ārsts var novērtēt, kas varētu notikt, un vai nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Dementia Australia ceļvedis arī iesaka pārbaudīt fiziskus, sensorus, zāļu un vides faktorus.

Pēkšņa izmaiņa ir cita lieta. NHS norāda, ka pēkšņs apjukums prasa tūlītēju medicīnisku palīdzību, un Alzheimer’s Society iesaka tūlītēju medicīnisku palīdzību, ja halucinācijas skar vairāk nekā vienu maņu. Sazinieties ar vietējiem steidzamās medicīniskās palīdzības dienestiem, ja cilvēks pēkšņi kļūst apjucis vai halucinācija skar vairākas maņas. Ja kādam draud tūlītējas briesmas, izmantojiet vietējos ārkārtas dienestus.

Nesāciet, nepārtrauciet un nemainiet zāles paši. Lūdziet izrakstītājam vai farmaceitam pārskatīt nesenās izmaiņas un visas zāles, ko cilvēks lieto, tostarp bezrecepšu preparātus. Mūsu ceļvedis par ārsta vizīti var palīdzēt sagatavot jautājumus.

Kas var noderēt vizītē?

Ja cilvēks piekrīt, pierakstiet īsus novērojumus, ko dalīties ar aprūpes komandu:

• ko viņš teica, ka redzēja, dzirdēja vai jutis, izmantojot, ja iespējams, viņa paša vārdus;
• kad un kur tas notika un cik ilgi tas ilga aptuveni;
• vai cilvēks šķita nobijies, mierīgs vai apdraudēts;
• kāda bija istaba, ieskaitot gaismu, ēnas, skaņas un to, kas bija tuvumā;
• jebkuru nesenu slimību, maņu izmaiņu vai zāļu izmaiņu, ko zināt.

Izmantojiet cilvēka paša vārdus un aprakstiet to, ko pamanījāt. Piemēram, pierakstiet „teica, ka pie loga stāv cilvēks”, nevis nosauciet notikumu. Ja iespējams, dalieties ar piezīmēm ar cilvēka piekrišanu.

Šīs piezīmes neuzliek diagnozi un nenosaka cēloni. Ja pieredze sākas pēkšņi ar apjukumu vai nopietnu modrības izmaiņu, meklējiet steidzamu palīdzību, nevis gaidiet, līdz esat savācis ierakstus.

Ceļvedis par vēlo dienas nemieru aptver vakara apgaismojumu un rutīnu. Par apsūdzībām par pazudušām lietām skatiet ceļvedi par to, kad cilvēks ar demenci ir aizdomīgs.