Kad cilvēks ar demenci neatpazīst jūs

Ja cilvēks ar demenci vairs neatpazīst jūs, brīdis var šķist sāpīgs un mulsinošs. Jūs varat brīnīties, ko teikt vai vai vajag vēlreiz izskaidrot radniecību. Katra situācija ir atšķirīga. Sāciet ar to, kas palīdz cilvēkam justies drošam un ērti, nevis ar atmiņas pārbaudi.

Alcheimera asociācijas ceļvedis par atmiņas zudumu un apjukumu starp iespējamām izmaiņām min arī ģimenes locekļu neatpazīšanu. Dementia Australia un Alcheimera biedrība skaidro, ka cilvēks var sajaukt pazīstamu cilvēku ar kādu citu. Šī ir vispārīga informācija; tā nevar pateikt, kāpēc konkrēta izmaiņa notiek.

Kas varētu notikt, kad cilvēks neatpazīst mani?

Demence var ietekmēt atmiņu un to, kā cilvēks interpretē to, ko redz. Viņš var sajaukt jūs ar citu radinieku vai nebūt pārliecināts, kā jūs esat saistīti. Tas nenozīmē, ka viņš tieši tā jūtas pret jums. Koncentrējieties uz viņa komfortu un reakciju konkrētajā brīdī.

Atpazīšanu var ietekmēt arī vāja apgaismojums, redzes vai dzirdes problēmas, slimība, zāļu blakusparādības, nepazīstama vide vai izmaiņas rutīnā. Tie ir iespējami faktori, nevis veids, kā noteikt cēloni. Ja izmaiņa ir jauna vai cilvēku regulāri satrauc, pastāstiet viņa ārstam, kas notika, un pajautājiet, vai viņu vajadzētu izmeklēt.

Ja telpa ir tumša vai pārpildīta, mainiet vienu lietu: ieslēdziet gaismu, samaziniet fona troksni vai pārvietojieties uz pazīstamu vietu. Pajautājiet, vai cilvēks vēlas brilles vai dzirdes aparātus, ja tos lieto. Šie soļi var palīdzēt, bet tie nepaskaidros katru neatpazīšanas gadījumu.

Ko es varu pateikt tieši tajā brīdī?

Tuvojieties tā, lai cilvēks jūs redzētu, un runājiet mierīgā, pazīstamā balsī. Pasakiet savu vārdu un radniecību vienkārši, kā sveicinot viņu citā dienā: „Sveiki, es esmu Alekss, jūsu meita.“ Pēc tam apstājieties un pamaniet, kā viņš reaģē.

• Ja viņš jūtas ērti, turpiniet parastu sarunu. Runājiet par to, kas notiek tagad, vai pajautājiet, vai viņš vēlas kopā apsēsties.
• Ja viņš šķiet neskaidrs, piedāvājiet īsu nomierinājumu: „Jūs esat drošībā. Esmu šeit ar jums.“ Dodiet laiku atbildēt.
• Ja viņš šķiet nobijies vai lūdz jūs aiziet, atkāpieties un dodiet telpu. Neuzspiediet apskāvienu, nepieprasiet, lai jūs atpazīst, un neatkārtojiet informāciju, kas viņu satrauc.
• Ja viņš sauc jūs citā vārdā, varat vienreiz prezentēties, nepārvēršot to labojumā. Ja viņš paliek ērti, pārejiet uz tēmu vai aktivitāti, ko viņš mīl.

Sarunu ceļvedis iesaka īsu, mierīgu valodu un izvairīšanos no pārbaudēm vai strīdiem. Necentieties jautāt: „Vai tu atceries, kas es esmu?“ Jautājums var šķist pārbaude un var nepalīdzēt cilvēkam jūs atpazīt.

Vai pazīstams signāls var palīdzēt?

Dažkārt signāls var palīdzēt cilvēkam jūs novietot, bet tas nedarbojas visiem. Izmēģiniet vienu maigu signālu vienlaikus un apstājieties, ja tas rada spiedienu.

• Pasakiet savu vārdu dabiski. Pazīstama balss vai īsa prezentācija var būt pietiekama.
• Izmantojiet fotogrāfiju vai kopīgu priekšmetu. Ja cilvēks mīl fotogrāfijas, varat kopā tās apskatīt, nelūdzot viņu nosaukt kādu. Mūsu atmiņu ceļvedis sniedz idejas, kā izmantot fotogrāfijas bez pārbaudes.
• Izmēģiniet parastu kopīgu aktivitāti. Pazīstama dziesma, dzēriens vai uzdevums var padarīt brīdi vieglāku. Sekojiet cilvēka reakcijai; ir normāli mainīt tēmu vai beigt apciemojumu.
• Samaziniet apjukumu ap jums. Pārbaudiet, vai telpā ir pietiekami gaismas un vai cilvēkam ir brilles vai dzirdes aparāts, ja to lieto. Klusāka vieta var palīdzēt, ja daudz cilvēku runā.

Neturpiniet pievienot signālus, ja cilvēks paliek nemierīgs. Garš skaidrojums vai virkne fotogrāfiju var viņu pārslogot. Vienkārši klātbūtne bieži vien ir pietiekama; ir arī labi padarīt pauzi un mēģināt vēlreiz citreiz.

Kā padarīt apciemojumus vieglākus?

Ja cilvēks dzīvo aprūpes namā vai saņem palīdzību no vairākiem cilvēkiem, pajautājiet tiem, kas zina viņa rutīnu, kad viņš parasti jūtas visērtāk. Varat apciemot klusākā laikā, doties kopā ar kādu, ko viņš pazīst, vai paņemt līdzi vienu pazīstamu priekšmetu. Tās ir iespējas, ko apsvērt, nevis grafiks, ko katrai ģimenei jāievēro.

Pirms apciemojuma izlemiet, kas būtu paveicams arī jums. Varat ieplānot vienu īsu aktivitāti, paņemt fotoalbumu vai vienkārši kopā pasēdēt. Ja cilvēks neliekas zinām, kas jūs esat, joprojām varat reaģēt uz viņa vajadzībām tajā brīdī. Nepadariet apciemojumu atkarīgu no tā, vai viņš pasaka jūsu vārdu.

Ir saprotami justies skumji, atstumti vai vīlušies. Runājiet ar kādu uzticamu cilvēku, konsultantu vai aprūpētāju atbalsta grupu, ja pieredze jūs smagi nospiež. Aprūpētāja pašaprūpes ceļvedis aptver veidus, kā lūgt citu atbalstu.

Kad lūgt medicīnisku palīdzību?

Ja neatpazīšana ir jauns modelis, notiek bieži vai rada satraukumu, stāstiet par to cilvēka ārstam. Atzīmējiet, kad tas notiek un kas vēl notika, piemēram, izmaiņas veselībā, miegā, apgaismojumā, dzirdē, zālēs vai apkārtnē. Nepārtrauciet un nemainiet zāles, balstoties uz vispārīgu rakstu.

Pēkšņs apjukums vai straujas izmaiņas uzvedībā vai veselībā prasa steidzamu medicīnisku palīdzību. NHS norādījumi par pēkšņu apjukumu saka, ka medicīniskā palīdzība jāsaņem nekavējoties. Izmantojiet vietējo ārkārtas vai steidzamās palīdzības sistēmu tur, kur cilvēks dzīvo.

Neatpazīšana var būt grūta abiem. Turiet vārdus vienkāršus, piedāvājiet signālu tikai tad, kad tas palīdz, un ļaujiet cilvēka komfortam noteikt, kas notiks tālāk.