Kad cilvēks ar demenci ir aizdomīgs vai apvaino jūs

Apvainojums, ka jūs nozagāt maku, pārvietojāt somu vai nomainījāt bankas datus, var būt aizskarošs. Cilvēks ar demenci var nolikt priekšmetu nepareizā vietā, aizmirst, ka to pārvietoja, vai nepareizi saprast notikušo. Taču demence nepierāda, ka apvainojums ir nepatiess. Sāciet, uzklausot un pārbaudot faktus.

Alcheimera asociācijas ceļvedis par aizdomām un maldiem iesaka saglabāt mieru, dot īsu atbildi un nestrīdēties. Alcheimera biedrība arī iesaka pārbaudīt bažas, nevis noraidīt tās tikai tāpēc, ka cilvēkam ir demence. Šī lapa piedāvā vispārīgas saziņas idejas, nevis veidu, kā noteikt, vai konkrēts apvainojums ir patiess. Atsevišķai informācijai par to, kā redzēt vai dzirdēt lietas, ko citi neredz, skatiet mūsu ceļvedi par halucinācijām un demenci.

Ko teikt, ja cilvēks ir aizdomīgs?

Atbildiet uz bažām, neapstiprinot to, ko nezināt. Īsa, mierīga atbilde var palīdzēt saglabāt sarunu atvērtu. Piemēram: „Jūs satraucaties, ka jūsu maks ir pazudis. Meklēsim kopā.“ Pēc tam apstājieties un pamaniet, kā cilvēks reaģē.

• Vispirms uzklausiet. Pajautājiet, kāds priekšmets pazudis vai kas cilvēku padarīja nemierīgu. Viņu var satraukt kas vairāk nekā pats priekšmets.
• Turiet atbildi īsu. Garš aizstāvēšanās skaidrojums var pievienot detaļas, kuras ir grūti sekot, un padarīt abus satrauktākus.
• Izvairieties no strīdiem vai jautājumiem. Nepieprasiet, lai cilvēks atceras, kur ko nolicis, vai pierādītu, ka neesat neko paņēmis.
• Piedāvājiet praktisku palīdzību. Ja cilvēks vēlas, meklējiet kopā pazīstamās vietās vai jautājiet, vai viņš vēlas, lai palīdz kāds cits.
• Apstājieties, ja satraukums pieaug. Dodiet cilvēkam mazliet telpas un atgriezieties pie bažām vēlāk, ja tas ir drošs.

Apvainojums var šķist personisks. Mēģiniet atdalīt cilvēka bailes no tā, kas zināms par notikušo. Jums nav jāuzņemas vaina par kaut ko, ko neesat izdarījis, un nav jāatrisina katrs nesaskaņas gadījums tajā brīdī.

Vai bažas var attiekties uz reāli pazudušu lietu?

Jā. Vispirms pārbaudiet, vai priekšmets tiešām ir pazudis. Cilvēks to var būt novietojis neparastā vietā, kāds to var būt pārvietojis vai priekšmetu var būt paņēmis. Neatmetiet ziņojumu par zagšanu, nolaidību vai vardarbību tikai tāpēc, ka cilvēkam ir demence.

Pazudušam priekšmetam meklējiet kopā, ja cilvēks to vēlas. Pārbaudiet vietas, kur viņš parasti to glabā, un atjaunojiet nesenās rutīnas gaitu. Ja priekšmets ir vērtīgs, svarīgs drošībai vai joprojām nav atrasts, pastāstiet cilvēkam, ko zināt, un iesaistiet uzticamu speciālistu vai citu ģimenes locekli.

Ja nauda vai mājsaimniecības pienākumi tiek dalīti, izmantojiet skaidrus ierakstus, ko cilvēks pieņem. Glabājiet čekus vai piezīmes par vienotām darīšanām un izskaidrojiet tās vienkāršā valodā. Jautājiet kvalificētam vietējam speciālistam par finanšu vienošanām vai juridiskām saistībām; šis ceļvedis nevar novērtēt šos jautājumus.

Ja neesat pārliecināti, vai bažas ir pamatotas, lūdziet palīdzēt kādam neitrālam cilvēkam pārbaudīt. Izvēlieties cilvēku, kuram uzticas pats cilvēks, un dalieties tikai ar informāciju, kas vajadzīga, lai saprastu notikušo.

Kā pazīstamas rutīnas var palīdzēt ar pazudušām lietām?

Dodiet bieži pazudušām lietām pazīstamu vietu. Trauks atslēgām, paliktnis makam vai marķēts atvilkums var palīdzēt vēlāk vieglāk atrast priekšmetu. Alcheimera biedrība iesaka lietošanai izmantot pastāvīgu vietu tādiem priekšmetiem kā atslēgas vai brilles. Jautājiet cilvēkam, kura vieta viņam šķiet saprotama.

Mainiet pa vienam lietam. Lietu pārvietošana bez skaidrojuma var padarīt cilvēku mazāk pārliecinātu par to, kur kas atrodas. Ja lēti priekšmeti bieži pazūd, rezerves eksemplārs dažās mājās var palīdzēt, bet tam nevajadzētu aizstāt pārbaudi, vai oriģinālu nav paņēmis vai nolicis nepareizi.

Pārliecinieties, ka cilvēks redz un dzird pēc iespējas ērtāk. Dementia Australia norāda, ka redzes vai dzirdes problēmas, slimība, zāļu iedarbība, mainīta rutīna vai pārāk pārslogota vide var veicināt uztveres izmaiņas. Pajautājiet cilvēkam, vai telpa šķiet pārāk skaļa vai nepazīstama, un pārbaudiet, vai viņam ir brilles vai dzirdes aparāts, ja tos lieto.

Kad meklēt medicīnisku vai ārēju palīdzību?

Pastāstiet cilvēka ārstam, ja aizdomas ir jaunas, kļūst biežākas vai rada satraukumu. Atzīmējiet, kad tas notiek, kas notika un vai kaut kas mainījās cilvēka veselībā, rutīnā, apkārtnē vai zālēs. Nesāciet, nepārtrauciet un nemainiet zāles, balstoties uz vispārīgu rakstu.

Pēkšņs apjukums vai straujas izmaiņas uzvedībā vai veselībā prasa steidzamu medicīnisku palīdzību. NHS norādījumi par pēkšņu apjukumu saka, ka medicīniskā palīdzība jāsaņem nekavējoties. Izmantojiet vietējo ārkārtas vai steidzamās palīdzības sistēmu tur, kur cilvēks dzīvo.

Ja apvainojums var saistīties ar zagšanu, nolaidību vai vardarbību, pārliecinieties, ka cilvēks ir drošībā, un meklējiet padomu pie uzticama vietēja speciālista vai pieaugušo aizsardzības dienesta. Ja kāds ir tūlītējā briesmā, zvaniet vietējiem ārkārtas dienestiem. Neuzņemieties serioza jautājuma izmeklēšanu vienam, ja tas var apdraudēt jūs vai cilvēku.

Kā rūpēties par sevi?

Atkārtoti apvainojumi var nopietni ietekmēt attiecības. Runājiet ar kādu uzticamu cilvēku vai konsultantu un lūdziet palīdzību ar aprūpes uzdevumiem, ja jūtaties pārslogots. Ģimenes nesaskaņu ceļvedis piedāvā veidus, kā sadalīt pienākumus, un aprūpētāja pašaprūpes ceļvedis aptver atelpu un atbalstu.

Koncentrējieties uz to, ko var pārbaudīt, kā cilvēks jūtas un kāds atbalsts nepieciešams. Jums nav jāpierāda sava aprūpe katrā sarunā. Ja bažas atkārtojas, lūdziet aprūpes komandai palīdzību atrast pieeju, kas respektē cilvēku un aizsargā visus iesaistītos.