Mājdzīvnieku kopšana un demence: kopīga rutīna

Mājdzīvnieks var būt daļa no cilvēka ikdienas ritma un ģimenes dzīves. Barošana, pastaigas vai vienkārši kopā pavadīts laiks ar dzīvnieku var būt aktivitāte, ko cilvēks vēlas turpināt. Demence var padarīt dažus uzdevumus grūtākus, bet tas nenozīmē, ka kāds cits automātiski jāpārņem.

Alcheimera biedrības vadlīnijas par mājdzīvnieka kopšanu iesaka plānot mājdzīvnieka kopšanu agri un izmantot rutīnas vai atgādinājumus. Dementia Australia aktivitāšu vadlīnijas iekļauj mājdzīvniekus starp aktivitātēm, kas var būt nozīmīgas. Šeit mērķis ir praktisks atbalsts cilvēkam un dzīvniekam, nevis apgalvojums, ka mājdzīvnieki ārstē demenci.

Kā padarīt mājdzīvnieka kopšanas rutīnu vieglāku?

Sāciet, jautājot cilvēkam, kuri darbi viņam patīk un ko viņš vēlas saglabāt. Viens cilvēks var vēlēties barot kaķi, bet nevēlas tīrīt smilšu kasti; cits var vēlēties pastaigāties ar suni kopā ar ģimenes locekli. Plānu padariet konkrētu cilvēkam, dzīvniekam un pieejamajam atbalstam.

• Savienojiet kopšanu ar esošu rutīnu. Padodiet barību pēc brokastīm, pārbaudiet ūdens bļodu, pagatavojot tēju, vai dodieties pastaigā pēc pazīstamas radio programmas. Signāls, kas jau pieder dienai, var būt vieglāk sekojams nekā jauns grafiks.
• Turiet piederumus vienā pazīstamā vietā. Glabājiet dzīvnieka barību, saiti vai suku kopā tur, kur cilvēks to sagaida, bet smagus priekšmetus un ķimikālijas droši nolieciet malā. Vienkārša etiķete vai piezīme var palīdzēt, ja cilvēks to vēlas.
• Padariet vienu atgādinājumu redzamu. Īsa piezīme blakus piederumiem vai kalendāra ieraksts var būt pietiekams. Izvairieties no mājas pieblīvēšanas ar atgādinājumiem, kas liek cilvēkam justies novērotam vai labotam.
• Atstājiet laiku uzdevumam. Pastaiga vai barošanas rutīna var aizņemt vairāk laika nekā agrāk. Nesteidziniet cilvēku, ja viņš bauda kopā pavadīto laiku.

Ja mājdzīvnieka kopšanā piedalās vairāki cilvēki, izmantojiet īsu sarakstu, lai parādītu, kurš konkrētajā dienā veic katru uzdevumu. Glabājiet to blakus piederumiem vai izmantojiet atgādinājumu, ko cilvēks jau labprāt lieto. Izvairieties no papildu signālu vai piezīmju veidošanas, ja pietiek ar vienu skaidru norādi.

Mūsu ikdienas rutīnas rokasgrāmata sniedz vairāk ideju, kā savienot aktivitāti ar pazīstamu dienas daļu.

Kādu palīdzību var piedāvāt ģimene vai draugi?

Piedāvājiet konkrētu uzdevumu, nevis vispārīgu solījumu. Draugs var nopirkt dzīvnieka barību katru mēnesi, kaimiņš var pievienoties pastaigai vai ģimenes loceklis var aizvest dzīvnieku uz veterinārārsta vizīti. Ja cilvēks vēlas turpināt barot vai suktēt dzīvnieku, organizējiet palīdzību ap šo lomu, nevis atņemiet to.

Vienojieties, kurš palīdzēs, ja parastais aprūpētājs ir prom vai cilvēks nav labi. Pastāstiet šim palīgam, kur atrodas piederumi, kāda rutīna cilvēkam patīk un ar ko sazināties, ja dzīvnieks šķiet slims. Pārbaudiet, vai palīgs ir ērts ar dzīvnieku un vai dzīvnieks ir ērts ar palīgu.

Ja cilvēkam palīdz aprūpes pakalpojumu sniedzējs, jautājiet, kā mājdzīvnieka kopšana var iekļauties apmeklējumos. Atļaujas un mājas kārtība ir svarīga: nepieņemiet, ka apmaksāts aprūpētājs var pastaigāt, barot vai rīkoties ar dzīvnieku kā daļu no sava darba. Vienojieties par uzdevumu ar cilvēku, pakalpojumu sniedzēju un ģimenes locekli, kas atbild par dzīvnieku.

Kā noteikt, kad nepieciešams vairāk atbalsta?

Pamaniet konkrētus notikumus, nevis spriediet par cilvēku pēc posma vai rezultāta. Bļoda, kas atkārtoti paliek tukša, izlaista pastaiga, kas atstāj dzīvnieku satrauktu, vai cilvēks, kurš šķiet izsmelts pēc rūpēm par dzīvnieku, var liecināt, ka vienam uzdevumam nepieciešams vairāk atbalsta. Dzīvnieka uzvedības, apetītes vai izskata izmaiņa arī ir iemesls sazināties ar veterinārārstu.

Runājiet ar cilvēku par to, ko esat pamanījis. Viņš var vēlēties atgādinājumu, kopīgu pastaigu vai palīgu vienam uzdevumam, vienlaikus saglabājot pārējo rutīnu. Ja veselības, mobilitātes vai drošības problēma ietekmē cilvēka spēju rūpēties par dzīvnieku, lūdziet viņa aprūpes komandu vai vietējo atbalsta dienestu palīdzēt izvērtēt iespējas.

Negaidiet krīzi, lai domātu par rezerves palīdzību. Rokasgrāmata par dzīvi vienam ar demenci aplūko, kā vienoties par pārbaudēm un praktisku palīdzību, saglabājot cilvēka izvēles centrā.

Kā plānot izmaiņas nākotnē?

Jautājiet cilvēkam, kam viņš uzticētos dzīvnieka kopšanu, ja viņš būtu slimnīcā, prom no mājām vai vairs nespētu veikt kādu konkrētu uzdevumu. Pierakstiet dzīvnieka parasto rutīnu, barību, veterinārārsta kontaktinformāciju un cilvēkus, kas piekrituši palīdzēt. Glabājiet informāciju vietā, kur to var atrast cilvēks un uzticamie palīgi, ar paša cilvēka atļauju.

Plāns var mainīties. Pārskatiet to, kad mainās cilvēka rutīna, mobilitāte vai atbalsts, vai kad mainās dzīvnieka vajadzības. Ja nepieciešama pārvākšanās, iesaistiet cilvēku lēmumā par to, kur dzīvnieks dzīvos un kā cilvēks var palikt kontaktā, kad tas ir praktiski iespējams. Agra plānošana dod visiem vairāk laika apsvērt iespējas, kas aizsargā gan cilvēka vēlmes, gan dzīvnieka aprūpi.

Ko darīt, ja dzīvnieka apmeklējums vai aktivitāte nav ērta?

Ļaujiet cilvēkam un dzīvniekam noteikt tempu. Piedāvājiet kopā pavadītu laiku tikai tad, ja abi šķiet ērti. Īss apmeklējums, sēdēšana tuvumā vai dzīvnieka fotogrāfijas skatīšanās var būt pietiekama. Apstājieties, ja cilvēks kļūst nemierīgs, dzīvnieks cenšas aizbēgt vai dzīvnieks šķiet saspringts. Vietnes aktivitāšu idejas ietver citus pazīstamus veidus, kā pavadīt laiku kopā.